19. gadsimta otrās puses un  20. gadsimta sākuma Saldus iedzīvotāju  sarakstā Roznetālu uzvārds ir rodas septiņās lappusēs, bet gleznotājs Janis Rozentāls, kura vārdā arī ir nosaukts Saldus vēstures un mākslas muzejs, ir viens no pīlāriem, kura piemiņa ir iemūžināta gan muzeja ekspozīcijā, gan  arī krātuvē. Šeit kopā ar galveno krājuma glabātāju Kristīni Dobrovļsku  iepazīsim  krēslus, kas reiz piederējuši gleznotāja Jaņa Rozentāla ģimenei un vēl divu citu dižgaru personīgās lietas – vēsturnieka Edgara Dunsdorfa   dienasgrāmatu un profesora mantiju no Melburnas universitātes un dzejnieka Māra Čaklā  žaketes un kaklasaites.

Viens no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem latviešu gleznotājiem Janis Rozentāls dzimis Saldus pagastā, skolojies Pēterburgā, tad apmeties uz dzīvi gan Saldū, gan Rīgā un ,sākoties Pirmajam pasaules karam, aizceļo uz sievas operdziedātājas Elijas Forseles dzimteni, uz Somiju, kur arī beidz savas dzīves gaitas.

Mūsu ceļš ved pāri pagalmam no krātuves uz ekspozīciju  zāli, kura redzamas gan Rozentāla gleznas, gan minētie krēsli.

Saldus muzeja krājumā ir iegūlusi dzejnieka Māra Čaklā garderobe. Pirms pāris gadiem Māra Čaklā bērni muzejam nodeva daļu no tēva žaketēm un kaklasaitēm. Par to turpina  krājuma glabātāja Kristīne Dobrovoļska.

Ja citi veda no ārzemēm suvenīrus, tad tētis reizēm atveda sev kaklasaites un žaketes. Jā, tā bija viņa iespēja un vēlme bagātināt garderobi. – tā  attālināti ierakstītā saruna no Anglijas man stāsta Māra Čaklā dēls Ingmārs Čaklais, latviešu kultūras centra Birmingemā vadītājs.  Tā kā liela daļa no dzejnieka krāsainajiem apģērbiem tika iegādāti padomju laikos, tad minu, ka tā bijusi vēlme Mārim Čaklajam atšķirties no toreiz pelēki ģērbtajiem ļaudīm.

Un trešais ievērojamais saldenieks ir vēsturnieks Edgars Dunsdorfs. Kā par viņu raksta cits vēsturnieks – Evalds Mugurēvičs: „Edgars Dunsdorfs ir viens no izcilākajiem latviešu vēsturniekiem, bez kura sastādītajām vēstures avotu publikācijām un liela apjoma pētījumiem nav iedomājama Latvijas vēstures vispusīga izpratne. Savas zinātniskās darbības laikā viņš ir sarakstījis ap pussimtu grāmatu, rediģējis desmitiem darbu un periodisku izdevumu, publicējis simtiem zinātnisko un populārzinātnisko rakstu un recenziju. Edgara Dunsdorfa sarakstītie darbi kopumā pielīdzināmi bezmaz zinātniska institūta vai liela autoru kolektīva veikumam.”

Saldus muzeja krātuvē glabājas  priekšmeti, kas norāda Dunsdorfa saistību  ar  izglītību un interesi par skautu organizāciju.