Līgo svētku noskaņas būtiska sastāvdaļa Latvijas kultūrvēstures kontekstā ir Rūdolfa Blaumaņa luga „Skroderdienas Silmačos”. Senus foto un tērpus no šīs izrādes skatām Rakstniecības un mūzikas muzejā, turpat arī lasām 20.gadsimta 30.gadu plakātus, kas aicina uz Līgo vakara zaļumballēm, bet Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā lūkojam, kuru ievērojamu latviešu gleznotāju darbos var just šo svētku iespaidu.

Ja reiz meklējam, ko par līgo svētku tematiku Rakstniecības  un Mūzikas muzejā, protams, ka tie ir neskaitāmi  materiāli par  lugu „Skoderdienas Silmačos” . Muzeja krātuves  digitālajā  arhīvā vien to ir ap 600, bet Teātra un kino vēstures krājuma glabātāja Andra Lazdāne pirms ieved skoderdienu atmosfērā, ceļ priekšā kādas citas  senlaiku vērtības, kas glabājas šajā  muzejā – tās ir afišas, kuras drukātas pagājušā  gadsimta 30. gadu sākumā un vēsta par dažādiem pasākumiem Jāņu dienā.

Turpinot  lūkot Līgo svētku noskaņas Rīgas muzejos, nonākam bet  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

„Kā līgosvētku gara  izjutēji, kas spējuši to atveidā mūsu tautai īpaši raksturīgo  pēc būtības izvest uz saplūsmi ar lielajām pasaules mistērijām… mūsu kultūrā izceļas divi: smalkais psihologs Blaumanis ar savām jūtu mulsumā virpuļojošām „Skroderdienām” un vitālais  dzīvotprieka apliecinātājs Boriss Berziņš ar saviem sēdētājiem pie galda.” - tā grāmatā „Dieva buča”  par gleznotāju Borisu Bērziņu raksta mākslas zinātniece Laima Slava.

Muzeja ekspozīcijā gan nav aplūkojami viņa gleznotie līgotāji, bet kopā  ar  izstāžu kuratori, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Borisa Bērziņa memoriālās kolekcijas glabātāju mākslas zinātnieci Gundegu Cēberi piestājam pie viņa lielformāta gleznas ”Mākslinieks un modelis” kur redzama sulīgu formu sievietes  mugura un pats gleznotājs ar ziedu vainagu galvā.

Nacionālā mākslas muzeja nākamajā zālē Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja Daina Auziņa pieved pie Līvijas Endzelīnas darba „Mātes blūze” - uz koka sola nolikta balta tautiska blūze un pie sienas karājas divi vainagi, uzgleznoti tik reālistiski, ka šķiet, pieejot pie gleznas var just vīstošo Jāņu ziedu  smaržu no tiem.

Rakstniecības un mūzikas muzeja  Teātra un kino vēstures krājuma  glabātāja Andra Lazdāne izceļ no krātuves unikālu Skroderdienu  eksemplāru, kas 1901. gada nogalē tika uzrakstīts un nodots  cenzēšanai.

Vēl muzeja krātuvē glabājas izrādes tērpi, ko 1955. gadā darinājusi izcilā tērpu mākslinieci Marga Spertāle. Šajā tērpu glabātuvē par izrādes vēsturi, tās tēliem un kostīmiem var runāt liku likām, bet tāpat kā visas pļavu ziedus nevar vienā Jāņu vainagā ievīt, nevar visas mūsu kultūrvēsturiskās bagātības vienā raidījumā  izcilāt. Un labi kā tā, labi, ka mums to ir tik daudz.