Kas tik vērtīgs ir dievnamā, lai ēkai celtu otru jumtu? Tās ir lielās un skaistās Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles. Baznīcā lūkojam gan šo instrumentu, gan lasām arī vairāk nekā simts gadus senas baznīcas grāmatas.

"Piebalgas amatnieku ideāls risinājums, kā pasargāt to, kas ir vērtīgs," tā par neparasto konkstrukciju, kas celta virs ērģelēm, saka baznīcas draudzes priekšniece Tamāra Gončoronoka.

Savukārt Zosēnu pagastā izzinām izcilu latviešu gleznotāju darbu, ko šeit 1999.gadā nožēlojamā stāvoklī atrada kādā neapdzīvotā mājā, likteni. Tagad restaurētie darbi ir ierindojušies Piebalgas mākslas darbu krātuvē.

"Ja skatāmies, kādi tie darbi izskatās tagad, ir grūti salīdzināt. Visi restaurēti," lepna par paveikto ir Piebalgas Mākslas krātuves vadītāja Ilze Ruķe.

Piebalgas Mākslas krātuves otrā dzīve

Zosēnu pagastu parasti min laika ziņās, kā vietu, kur parasti ir viszemākā gaisa temperatūra, bet  šis pagasts var arī lepoties ar unikālu mākslas darbu krātuvi. Jūlija Madernieka, Jāņa Valtera, Jēkaba Bīnes, Jāņa Cielava, Voldemāra Tones, Jāņa Jaunsudrabiņa gleznotie darbi ir skatāmi vienā nelielā telpā  Zosēnu pagasta mākslas darbu krātuvē. Ja nu cilvēkam ir interese par latviešu tēlotājmākslu, bet nav iespējams aizbraukt uz Rīgu, uz Latvijas Nacionālo  mākslas muzeju, tad atsevišķas pērles vienuviet var aplūkot Jaunpiebalgas novadā, kur šie darbi jau vairākus  gadus ir izstādīti Pēterskolā.

Viss sākās pagājušā gadsimta 30.gados, kad gleznotājs un mākslas kritiķis Jēkabs Strazdiņš sāka veidot mākslas darbu kolekciju. Viņa centienus atbalstīja vairāki mākslinieki, kas dzīvoja un strādāja Piebalgā un bija apvienojušies biedrībā ar mērķi nest mākslu tuvāk tautai un gatavojās izveidot Piebalgas mākslas muzeju. Diemžēl šo ieceri pārtrauca Otrais pasaules karš.

Te izstāžu zālē līdzās gleznām ir fotogrāfiju stends, kur redzamas tādas kā iepelēkas lupatiņas, uz vienas var salasīt  rokrakstu „J. Jaunsudrabiņš. „Ceriņi”. Stāsts par šo mākslas darbu otro dzīvi sākās 1999. gadā.

Starp citu nelielā pagasta, kurā saglabāts šis krājums, nosaukums, nav vis Zosēni, bet gan Zosena, jo 18. un 19.gs šo vietu sauca Sohsenhof , un vietējie uzskata, ka šāds vārds ir jāizrunā ar garo šauro „o”  un  īsu „e”.

Baznīca ar dubulto jumtu

Zvaigžņotiem griestiem, liela un cēla Jaunpiebalgā slejas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca. Dievnams pārsteidz ar savu plašumu – te ir 800 sēdvietas, un filigrāni veidotu  gotiskā stila interjeru. Bet baznīcas draudzes priekšniece Tamāra Gončoronoka  uzdod šādu  jautājumu – kas  tik vērtīgs ir dievnamā, lai ēkai celtu otru jumtu? Tās ir baznīcas ērģeles, kas uzstādītas 1914.gadā šajā baznīcā.

Gan ne pie šīm ērģelēm, bet pie iepriekšējā šīs baznīcas mūzikas instrumenta, ērģeļu spēli esot mācījies  komponists Emīls Dārziņš. Lai arī tagad instruments ir aprīkots ar mūsdienīgām skaņu palaidējierīcēm, tomēr arī  sendienu metodes te darbojas.

Baznīca ir celta  laika posmā no 1801. līdz 1804. gadam, pēc tam tā pārbūvēta un paplašināta. Baznīcas zvans, kura skaņu labā laikā var dzirdēt pat 10 kilometru rādiusā, liets Vācijā 1895.gadā un tas „gādāts no draudzes mīlestības dāvanām”.

Līdzās apbrīnas vērtajam interjeram un plašumam baznīcā vēl liela vērtība ir vairāk nekā simts gadus senas baznīcas grāmatas.