Jaunpils pilī  - vienā no retajām viduslaiku pilīm, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lūkosim pagātnes mantojumu plašā laika amplitūdā: bruņinieku pagrabus, pils pārbūves elementus no 20. gs sākuma, pēckara gadu atstāto mantojumu un savdabīgu medicīnas kolekciju no 20. gs. 70. gadiem.

Pilī, kas celta  14. gs. sākumā, bijusi gan zirgu apkalēju skola, gan lopkopības izmēģinājumu stacijas kantoris, arī  dzīvokļi, veikals un kultūras nams. Ēka piedzīvojusi dedzināšanu, vairākas pārbūves un šobrīd ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kura ir saglabājusi savu sākotnējo izskatu.

„Jaunpils ir liela, šaušalīga pils, tai ir ļoti, ļoti biezi mūri, vienā loga nišā var apsēsties 8 personas. Taču apkārtne ir ļoti skaista. Pili gandrīz pilnīgi ieskauj ūdens. Kad mans mīļais vīrs un es paliksim šajā pilī pavisam vieni, tad būs baisi…”,

tā savus pirmos iespaidus par Jaunpils pili savai māsīcai Elizabetei Fon Medemai 1771. gadā aprakstīja Jaunā pils kundze Elizabete Šarlote fon der Reke. Rekes dzimtai šī pils  piederēja teju 350 gadus un  pils muzejā var  izpētīt un uzzināt šīs senas vācbaltu dzimtas stāstu. Kopā ar kādreizējo muzeja vadītāju Ligiju Rutku apskatām, kas no sendienām saglabājies pils iekšpusē.

Pils un tās iemītnieku vēsturi apjomīgā sējumā „Jaunpils muižas, muižiņas” ir apkopojusi vēsturniece Inta Dišlere. Par pils telpām un  pagrabu viņa raksta: „Biežs ciemiņš Jaunpils pilī bija Šlokenbekas un Durbes muižkunga Matiasa fon der Rekes mazmeita Helēna Fon der Reke, kurai ir atmiņas  par 1904. gada ziemu. Zāles un apaļā torņa apartamenta kamīnos dega gaišas ugunis un apspīdēja senču gleznas un senus ieročus, kas karājās pie sienas. No vienas istabas uz otru veda zemas, vecas durvis, nospodrinātas no vecuma un lietošanas. Logu nišas bija tik dziļas, ka tur ērti atrada vietu sofas un galdi. Visas istabas bija ļoti mājīgas, iekārtotas ar mēbelēm, kas mantotas no senčiem. Kad bijām ieradušies mājās, izgājām cauri stādu mājām un nogriezām ziedošas puķes svētku galdam, kurš bija grezni klāts ar senu sudrabu un mantotu Meisenes porcelānu.

Pie kafijas, kuru pēc maltītes pasniedza apaļajā torņa istabā ar senču attēliem, kāds atklāja pavisam mazas, zemas durvis. Pilskungs paskaidroja, ka tās ved lejup uz vīna pagrabu, kurš senos kara nemieru laikos ir kalpojis par patvērumu ģimenei un tās dārgumiem.

Visi klātesošie viesi dedzīgi pieprasīja apskatīt šo interesanto pagrabu. Namatēvs paņēma lampu, un mums bija stipri jānoliecas, lai caur zemajām durvīm pa vecajiem, izmīdītajiem pakāpieniem rāptos lejā vīna pagrabā. Skaists, velvēts pagrabs mūs sagaidīja, piepildīts ar vīna mucām un pudelēm, kuru saturu mēs uz vietas arī nogaršojām."

Pils pagrabā tagad izvietota daļa no muzeja ekspozīcijas, kur līdzās senlietām un  pils interjera priekšmetu atradumiem  dižojas Jaunpils  novada tautastērps

Ievērojamo vācbaltu arhitektu Vilhelmu Bokslafu, kura projektu kontā ir Jaunmoku  pils, ūdenstorņi  Āgenskalnā un Čiekurkalnā un tagadējā Mākslas akadēmijas ēka, Rekes uzaicināja atjaunot pili, kurai bija  nodarīti  pamatīgi postījumi 1905. gada Ziemassvētku naktī, kad  bruņota banda no Dobeles ar 15 vīriem, aizdedzināja Jaunpils kungu namu. Tika nodedzināta arī lopu kūts un labības šķūnis. Ugunsgrēkā gāja bojā ne tikai muižas ēkas un dzīvā radība, bet tika iznīcināta  pils bibliotēka ar ļoti plašu gleznu un grāmatu kolekciju, pilī glabātās senlietas, viss 17. un 18. gadsimta interjers, krāšņie kokgriezumi, gleznojumi, vairākas greznas podiņu krāsnis un kamīni. Neskarta palika vienīgi balti glazēta podiņu krāsns. Bet tagad laika gaitā pēc Bokslafa ieviestajām  pils pārvērtībām  saglabājušās  trīs citas  greznas krāsnis.

Bijušā kultūras nama zālē redzams 16. gadsimtā darināts marmora cilnis „Madonna ar bērnu”. Pastāv versija, ka šo cilni pils īpašniekiem dāvinājuši Napoleona armijas karavīri, kas šeit pilī ir nakšņojuši. Šī zāle ir ievērības cienīga arī ar to, ka šajā zālē dekoratīvos metālkalumus ir darinājis mūsu titulētākais basketbolists Jānis Krūmiņš, kurš pēc profesionālās karjeras beigām kļuva par metālmākslinieku    

Atmiņas  par zirgkopju darbošanos Jaunpilī turpinās muzeja krātuvē - nelielā telpā  ar biezām smagām durvīm. Te agrāk glabājusies nauda, bet tagad mantiskos dārgumus nomainījuši vēsturiskie. Te glabājas arī visai savdabīga kolekcija, kas sastāv no nierakmeņiem