Ikdienas dzīve, tērpi, zirgi, saimes ļaudis, pils interjers - tā pamatīgos fotogrāfiju albumos 19. gadsimta 90. gados tika dokumentēta Krustpils pils īpašnieku baronu fon Korfu dzīve. Savukārt no senākiem laikiem te saglabāta Krustpils villaine ar unikālu izšuvumu, bet Jēkabpili 20. gadsimtā pirms un pēc Otrā Pasaules kara gleznās ir iemūžinājusi Emma Baltmane.

„Krustpils novads ir viens no mazākajiem Latvijas tautas tērpu novadiem, bet šā novada mākslinieciskā kultūra bijusi tik augsta, ka tā ietekmējusi arī apkārtējos novadus.” Tādu informāciju var atrast interneta vietnē "latvians.com". Turpat arī minēts, ka  „greznākais apģērba gabals bija sagša. Sagšas rakstu ziņā bija ļoti dažādas. Sagšu rotājot, greznākās rakstu joslas lika sagšas galos, šaurākās — vienā vai abās malās.”

Jēkabpils Vēstures muzeja  galvenā krājuma glabātāja Iluta Bērziņa, uzvilkusi cimdus, uzmanīgi atloka baltu villaini, kam raksti izšūti krāsainiem diegiem. Villaine darināta pirms aptuveni 150 gadiem, nākusi no Biržu mājām, to saimniece pirms vairākiem gadu desmitiem šo dārgumu nodevusi muzejam. Vairāk nekas par apģērba īpašnieci nav zināms. Villaine tiek rūpīgi glabāta un tagad, apskatei izlikta, caur saviem rakstiem spēj izstāstīt stāstu par rokdarbu tehniku.

Iespējams, ka ap to pašu laiku, kad Biržu pagastā kāda jauna meitene posās uz godiem un plecos lika minēto villaini, pārdesmit kilometrus tālāk, Krustpils pilī, tur, kur tagad izveidotas Jēkabpils vēstures muzeja telpas, baronu fon  Korfu ģimene riktējās kārtējai fotosesijai kopā ar kalpotājiem vai zirgiem, vai saviem suņiem, vai arī paģērēja fotogrāfam, lai tas uzņem barona darba kabineta vai dāmu buduāra skatu. Bija, vai nē – to mēs nezinām, bet ir fakts, ka 19.gs. 90. gados Krustpils muižas īpašnieku baronu Korfu  ikdiena tika iemūžināta daudzās fotogrāfijās un pirms pusotra gada muzeja darbinieki saņēma dāvinājumu no Vācijas. Bijušo baronu radinieki atsūtīja divus pamatīga lieluma fotoalbumus ar vēsturiskiem skatiem – fotogrāfijām ar  pašiem Korfiem, viņu kalpotājiem, pils interjeru un apkaimes ainavām.  Kopā ar Ilutu Bērziņu lapojam albumus un konstatējam, ka teju zem katra attēla ir parakstīts, kas tajā redzams un nospriežam, ka Korfi mūsdienās lieliski iederētos ietekmeļu un "instagrameru" rindās.

Tam, ka baroni fon Korfi bijuši kā šodienas žargona teiktu – stilīgi un arī sekojuši līdz tā laika inženiertehniskajām novitātēm, apliecinājumu var gūt, lasot rindas no Jēkabpils vēstures muzeja interneta vietnes:  „19. gs. beigās pilī tiek ievilkts ūdensvads – 1887. gada rudenī tiek rakta ūdensvada tranšeja, uzstādīta nojume strūklakai, kas liecina, ka tieši tajā vai dažus gadus vēlāk uzbūvēts ūdens rezervuārs. Krustpilī parasto nakts podu vietā jau 19. gs. beigās lietota ūdens tualete. 1902. gadā pilī izveidoti telefonsakari."

Arī trešais stāsts par apkaimes vēsturi ir saistīts ar attēliem – ar savām daudzajām gleznām, iemūžinot tajās  savu mazpilsētu, Emma Baltmane ir uzcēlusi pieminekli Krustpilij. Te dzimusi,  gleznošanu apguvusi kursos, Emma Baltmane gan starpkaru Latvijā, gan vēlāk, padomju gados, ir tapinājusi pāri par tūkstošiem gleznu.