Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (Latvijas Lauksaimniecības universitāte) jau vairāk nekā 80 gadus atrodas lielākajā baroka pilī Baltijas valstīs, un šīs pils muzejā uzzināsim, kāpēc un kā te nonāca Francijas karaļa Luija XVIII portrets, kurā gleznā universitātes telpās var redzēt pils sākotnējo krāsu, dzirdēsim šīs augstskolas himnu, kuras notis bija pazudušas, un būs stāsts par vēsturisku pils parka plāksni, kas tika izglābta no nonākšanas metāllūžņos.

1737. gadā par jauno Kurzemes un Zemgales valdnieku kļūst Ernsts Johans Bīrons. Tajā pašā gadā hercogs Bīrons dod pavēli uzspridzināt Mītavas veco pili, kas celta 14. Gadsimtā, un tās vietā sāk būvēt jauno valdnieka rezidenci. Ēka ar pārtraukumiem tika celta 34 gadus.

Šī Baltijas valstīs lielākā baroka pils tika pamatīgi izpostīta 1919. gadā Brīvības cīņu laikā, atkāpjoties Bermonta karaspēkam un otrā pasaules kara beigās – 1944. gadā, kad padomju karaspēks sagrauj  90 % Jelgavas apbūves, tai skaitā, nodedzina arī pili.

Līdz ar to, šeit var aplūkot tik vairākkārt atjaunoto pils fasādi, bet lietas no senseniem laikiem, kad hercogs te valdīja, grūti ieraudzīt. Tāpat reti ir priekšmeti no bijušās Lauksaimniecības akadēmijas, kas te darbojas īsu brīdi  pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tomēr ir daži atradumi, kas izdzīvojuši cauri laikam un var ko pastāstīt gan par pils, gan mācību iestādes vēsturi.

Muzeja krājumu veido dāvinājumi un atradumi arheoloģisko izrakumu un remontdarbu laikā, teic Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pils muzeja  vadītāja Ginta Linīte.