Kultūras baudīšanai būs stāsts par pirmo latviešu mūzikas koncertu Horna dārzā Majoros, par latviešu kino vēsturi runājot, uzzināsim, kā  Aleksandrs Rusteiķis vilciena pieturā aktrisi savai filmai nolūkoja, vēl noskaidrosim, kādi peldkostīmi bija modē 20. gadsimta 30. un 50. gados, bet pārlapojot skolu  vēsturi, raudzīsim, kāda loma Dubultu ģimnāzijas dibināšanā bija Bulgārijas karaliskajai ģimenei. 

Vēsturniece un Jūrmalas muzeja speciāliste Inga Sarma ir sagatavojusi vairākus krājuma dārgumus, par un ap kuriem risinās saruna šajā raidījumā.

Pirmais ir plāns nodzeltējis papīra gabaliņš, drukāts 1905. gadā, uzraksts krievu valodā vēstī, ka tā ir biļete uz latviešus komponistu vakara koncertu, biļetes cena 75 kapeikas, no kuras 5 kapeikas aiziet labdarīgiem mērķiem. Šis nelielais papīriņš ietver stāstu par lieliem notikumiem un dižiem cilvēkiem mūsu tautas vēsturē.

Šis koncerts izskanēja ar  tagadējo Latvijas valsts himnu, ko toreiz  pēc publikas pieprasījuma atkārtoja trīs reizes. Līdz  brīvai Latvijas valstij vēl vairāki gadi ir jāpagaida un cīņās par šo neatkarību krita arī daudzi jūrmalnieki to skaitā Dubultu ģimnāzijas audzēkņi un skolotāji.

Ģimnāziju 1909. gadā nodibina folklorists, dzejnieks un pedagogs Ludis Bērziņš kopā ar mācītāju Frici Šmidhenu, taču ideja par šādu skolu piederēja  Luda Bērziņa studiju biedram – toreizējam Dubultu luterāņu draudzes mācītājam Jānim Opsam un mācību iestādes izveidē netieši nopelni ir arī Bulgārijas karaliskajai ģimenei. 

Skola pastāvēja līdz 1915. gadam, tad kara laikā tā tika evakuēta uz Tērbatu un Latvijas brīvvalsts laikā Jūrmalā veidojās pilsētas skola un pēc privātās ģimnāzijas vairs nebija vajadzības.

Raidījumā skan melodija, kas izmantota 1930. gadā Aleksandra Rusteiķa uzņemtajā  filmā “Lāčplēsis”. Kā  rakstīts Nacionālās enciklopēdijas interneta vietnē: „…filma kļuva par sava laika Latvijas kino mākslas augstāko sasniegumu. Filma uzņemta ar episku vērienu, kam Latvijas kino vēsturē nav līdzinieču. Presē tā tika nosaukta par “Latvijas tapšanas filmu”, kas parādīja tautas ceļu uz savu valsti, sākot no teiksmainas senatnes līdz Latvijas Republikas proklamēšanai un Neatkarības karam.”  

Vēsturniece Inga Sarma ņem no kastes ārā  nākamo fotogrāfiju albumu un te seko stāsts par kino režisoru Aleksandru Rusteiķi un viņa darbiem.

Ja šo filmu ikviens var atrast un noskatīties internetā, tad  par citu Rusteiķa filmu ir saglabājušies tik atmiņu  stāsti un fotogrāfijas no minētā albuma.  Galvenās lomās tēlotāja – skaista gaišmate tumšām izteiksmīgām acīm un kuplām garām bizēm – tā ir bijusī Latvijas Radiofona programmu daļas darbiniece, Jūrmalas skaistumkonkursa laureāte Zenta Zommere.

„…filmai „Aizsprosts” Aleksandrs Rusteiķis mani uzrunāja Majoru stacijā, kā pasakās no Holivudas aktrišu dzīves. No 12 pretendentiem izvēlējās mani.  Aktieris Jānis Osis mani uzslavēja, ar mani esot viegli saspēlēt. Tēlojot bēdas un raudot iedomājos, kā būtu, ja mana mamma būtu mirusi. Viss raisījās viegli un dabiski. Filmējot Rusteiķis deva skopus, bet ārkārtīgi precīzus norādījumus. Ak Dievs, cik ilgi un rūpīgi tika gatavots mīlētāju pirmais skūpsts! Skaitījām sekundes pirms skūpsta. Tad pašu skūpstu un beidzot sekoja  noteikta ilguma atslābināšanās.”

Tā Zentas Zommeres atmiņas ir pierakstītas 1996. gadā izdotajā  grāmatu sērijā „Likteņstāsti”.

Bet mēs turpinām cilāt dārgumus no Jūrmalas muzeja un  nu pienācis laiks vasarīgas atpūtas mirkļiem pludmalē.