Bārtas muzeja krājumā uzklausīsim trīs stāstus: par reiz bijušo Bārtas baznīcu un tās bēdīgo likteni 20. gs 60. gados, par rosīgo Latvijas zemkopības ministru ( 1935.- 1940.) Jāni Birznieku un viņa saimniecību Bārtas pagastā un uzzināsim, kā 1988. gadā Maskavā parādījās bārtenieka Zigurda Rukuta austais sarkanbaltsarkanais karogs.

Melnie brunči un baltā villaine, abi ar izrakstīto sarkano apakšmalu, ir pirmais, kas „piesien aci”, ienākot Dienvidkurzemes novada Bārtas ciema nelielajā muzeja ēkā. Kad skats pie košā tautastērpa izmielots, varam ķerties klāt muzeja krājuma vērtībām.

19. gs 90. gados Liepājas pilsētas galvenā arhitekta Maksa Paula Berči dēls arī arhitekts Makss Berči  izstrādā projektu jaunai mūra baznīcai Bārtā, kuru nolemts celt vecā koka dievnama vietā.  1941. gada 22. un 23. jūnijā pie Bārtas upes tilta  notiek sadursme starp krievu un vācu karaspēku un tika pamatīgi sašauts baznīcas torņa jumts. Vissmagāk baznīca cieta Otra pasaules karas izskaņā, kad tika sagrauta baznīcas torņa daļa, bojā gāja dievnama jumts un altārdaļas. Šodien no baznīcas pāri palikušas tik drupas un līdz šim vienīgais apzinātais priekšmets ir kristāmtrauks – misiņa šķīvis,  uz kura platajām malām veidoti stilizēti ziedu raksti. Stāstu par šo dārgumu un  zudušo baznīcu sagatavojusi Bārtas muzeja krājuma glabātāja Laura Rūsiņa

Nākamais stāsts saistās ar zemkopības ministru pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā, kad šajā amatā laikā no 1935. līdz 1940. gadam bija bārtenieks Jānis Birznieks.

1996. gadā „Neatkarīgajā Rīta Avīzē” vēsturnieks un publicists Visvaldis Lācis, atsaucoties uz  vēsturnieku Edgaru Dunsdorfu, kurš labi pazinis Birznieku, raksta šādi: „Draudzes skolu viņš cariskā Krievijā bija beidzis, tas, protams, bija ļoti maz, bet Jānis Birznieks bija cilvēks, kas saprata, ka viņam nepārtraukti jāmācās kā deputātam.”  Dunsdorfs rakstīja, ka Jānis Birznieks pašizglītības ceļā sasniedzis respektējamas  zināšanas tautsaimniecībā un citās valsts pārvaldes nozarēs.

Turpinot  iepazīt  Bārtas muzeja krājuma priekšmetus, krājuma glabātāja pieved pie galda, kur izlikts Latvijas valsts karogs. Pēc salocītas formas redzams, ka valsts simbols ir pamatīgos izmēros.

Nacionālas bibliotēkas digitālajā vietnē „periodika.lv” var atrast vairākus rakstu no pagājušā gadsimta 80. gadiem, kur minēts Zigurda Rukuta vārds saistībā ar dažādām lietišķās mākslas izstādēm un dalību folkloras kopā. Tos lapojot uzzinām, ka tolaik tautas daiļamata meistars bijis arī ir kolhoza biškopis un  kinomehāniķis, „taču karstos lauku darbu brīžos sēstas arī uz traktora un pļauj.”