Dodamies aplūkot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas. Kā ielikt kuģi pudelē, kā skan „Tramvaju galops", komponēts par godu Rīgas zirgu tramvaja līnijas atklāšanai, kādas balvas saņēma Tatjanas balles dalībnieces 20. gadsimta 30. gadu Rīgā un kādu vērtību muzejam nodeva operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere. Atbildes sniedz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja speciālisti.

Galvaspilsētas svētki aizvadīti, bet dažādu laiku liecības par Rīgas pagātni, protams, var skatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Ielūkojoties muzeja kolekcijās, uzzinām, kā ielikt kuģīti pudelē, kādas balvas saņēma Tatjanas balles dalībnieces 20. gadsimta 30. gadu Rīgā, kādu vērtību muzejam nodeva operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere un kā skan „Tramvaju galops”, komponēts par godu Rīgas zirgu tramvaja līnijas atklāšanai.

Viens no tradicionālākajiem ar jūrniecību saistītajiem suvenīriem ir kuģis pudelē. Ziņas par vecākajiem pudelē ievietotajiem kuģiem nāk no 18. gadsimta beigām. Vācijā, Lībekas muzejā, var aplūkot olas formas pudelē ievietotu trīsmastu fregati. Savukārt šī raidījuma ieraksta laikā no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krātuves ekspozīcijas zālē plašākam apmeklētāju lokam apskatei tiek izlikti trīs šādi mākslas darbi, ko 19. gadsimta nogalē darinājuši latviešu jūrnieki. Stāsta muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs - vēsturnieks Andris Cekuls.

“Man bieži ekskursanti prasa, kā to nelielo kuģīti var dabūt iekšā stikla pudelē. Izrādās, ka šis kuģa modelis ir salokāms. Mastiem ir mazas eņģītes un mastos nelieli caurumiņi. Tātad pirms ievadīšanas caur pudeles kakliņu šis modelis tiek salocīts tā kā zīmulītis, klāt tiek pielikts diedziņš, iebīda iekšā ar pirkstu vai pildspalvu (tajā laikā ar tintes pildspalvu) un tad, paraujot aiz diedziņa, kuģis izplešas. Pēc tam viņš tiek nostiprināts ar kādu ķīmisku vielu, kas arī tiek iepludināta pudelē, lai viņš, kā saka, negrozītos un ieņemtu noteiktu, statisku stāvokli,” stāsta Andris Cekuls.

Krājumā esot apmēram 12 šādu pudeļu, kuru autori ir latviešu tālbraucēji-kapteiņi, kas garo jūras pārbraucienu laikā vai atpūtā ir veidojuši šādus modeļus pudelēs.

Kuģi kādu laiku būs aplūkojami muzeja apmeklētājiem, bet mēs turpinām iepazīt tālāk muzeja vērtības – unikālas, trauslas un īpašas. Piemēram, vāze, kas gatavota Kuzņecova fajansa un porcelāna fabrikā Latvijas brīvvalsts laikā. Tas bijis pasūtījums tā laika krievu studentu biedrības un korporāciju ballei. Vāzes apgleznotāja dzimusi Indijā 1908. gadā, uz kurieni darbā bijis aizsūtīts

viņas tēvs – tējas degustators. Olga Neimane-Kateņeva sākotnēji strādājusi par aktrisi Krievu drāmas teātrī, bet 1934. gadā, lai ari viņai nebijis mākslinieces diploma, viņa sākusi darbu kā trauku apgleznotāja Kuzņecova fabrikā. Vēlāk turpinājusi šo darbu Rīgas porcelāna fabrikā. Otrā Pasaules kara laikā slēpusi ebrejus un bijusi aktīva Rēriha ideju atbalstītāja. Plašāk par šīs radošās sievietes dzīvesstāstu iespējams noklausīties Andas Buševicas raidījumā ”Augstāk par zemi”.

Turpinot pastaigu pa muzeju, nonākam seifa telpā, kur glabājas numismātikas un dārgmetālu krājums. Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja, vēsturniece Inita Dzelme noliek uz galda grezniem rotājumiem gravētu sudraba muciņu, kurai uz statīva piekariem piestiprināti nelieli 12 sudraba kausiņi.

Savukārt nākamā muzeja vērtība glabājas kartogrāfijas, dokumentu, iespieddarbu un periodikas kolekcijā, kur krājuma glabātāja, vēsturniece Antija Erdmane-Hermane rāda necilu apbrūnējušu lapu, kura datēta pirms 140 gadiem. 23. augustā - nozīmīgā datumā galvaspilsētas sabiedriskā transporta vēsturē.

Bet droši vien daudzi rīdzinieki tolaik kāri pēc desas upurēja jaunajai izklaidei - braucienam ar zirgu tramvaju. To, ka tas bija ievērojams notikums, liecina tā laika presē atspoguļotais: avīzēs bija aprakstīts cik un kādi rātes kungi un būvkomisijas pārstāvji sasēdās četros vagonos, izbrauca pa divām līnijām un pēcāk šis satiksmes līdzekļa izveidotājs Šveices inženieris, vēlāk arī diplomāts Eižens Luijs Dipons „Romas” viesnīcā rīkoja krāšņas svinības par godu šim notikumam. Zirgu tramvaja atklāšanas svētkus kuplināja arī tam speciāli komponēts skaņdarbs Lai arī Eižens Luijs Dipons bija noslēdzis ar Rīgas rāti līgumu par zirgu tramvaja izmantošanu uz 32 gadiem, jau 1901. gadā pilsētas ielās parādījās daudz jaudīgāks elektriskais tramvajs.