Šoreiz Vietu lietās ielūkojamies senajā Priekuļu selekcijas ēkā, kur iekārtots Latvijas laukaugu selekcijas muzejs. Muzejā kopā ar Priekuļu pētniecības centra speciālistēm iepazīstam ēkas vēsturi, uzzinām, kā nosaka cietes saturu kartupeļos un kā kartupeļi un citi kultūraugi tiek pie vārda. Ne mazāk interesants ir stāsts, kā savulaik tika radīti zirņi, kas nebirst laukā no pāksts.

„Vidzemes sirdī, Priekuļu muižā, uz pakalna, pāri par Latvijas ārēm ceļas gaismas pils mūsu tautas līdzšinējiem sērdieņiem- praktiskiem zemkopjiem, kur audzina mūsu nākošos zinībām bruņotos saimniekus. Ap šo pili manāma rosīga darbība, ceļot pirmās latviešu ziniskās iestādes lauksamniecībā- dažādas izmēģinājumu stacijas. Šķiet, sāk piepildīties vislielākais un visdrošākais sapnis par latviešu lauksaimniecības zinātni, par mūsu pašu vietēju īpatnēju zinisku darbu, kas vienīgais var pilnā mērā radīt un likt tos pamata akmeņus, uz kuŗiem dibināma mūsu modernā nākotnes lauksamniecība,” -

tik celsmīgi vārdi rakstīti 1931. gadā izdotajā Latvijas Lauksamniecības Centrālbiedrības 25 darba gadu atskatā. Tagad vienā no šīs lauksaimniecības „Gaismas pils” ēkām ir ierīkots  muzejs. Divstāvu mūra nams atgādina muižas klēti, taču šī  būve ir ievērojama ar to, ka pirms 100 gadiem to cēla speciāli augu šķirņu veidošanai, stāsta Priekuļu laukaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Ilze Skrabule.

Aplūkojot muzeja priekšmetus, viens no tiem izskatās tā, ka teju vai mīklu sacerēt gribas - stāv toveris un toverī iekšā grozs, virs tā groza vēl viens grozs - ja liek iekšā tupeņus, zināsi to labumu.

Priekuļu laukaugu selekcijas institūta ziemāju selekcijas pētniece Līga Dzedule stāsta, ka 1952. gadā, krustojot zirņu šķirnes, Priekuļu selekcijas stacijā tika iegūti pākšaugi ar varenstipru kājiņu, kas ļāva zirnim  stingri turēties pākstī. Tagad par šo zirņu formu „Tenax” liecina melnbalta fotogrāfija  muzejā, kur  redzams zirni pākstī  un tam piesieti četri piramīdā sakrauti atsvari. Jaunā zirņu forma savulaik tikusi izplatīta visā bijušajā Padomju savienībā, bet pašos Priekuļos selekcionāri radījuši tik vienu šķirni, bet tā neizcēlās ar īpaši labu kvalitāti un ražošanā tā arī netika ieviesta.