Bērni nesaprot, ka bija jāgroza telefona ripa, un brīnās, kā tādu lielu telefonu, kas ir tik neparocīgs, varēja paņemt līdzi uz skolu. Šādu stāstu dēļ Guntars Zeile kopā ar sievu Lailu labprāt vadā ekskursantus pa savu muzeju, kuru nosaukuši atbilstoši tur redzamajiem eksponātiem – Seno lietu un krāmu muzejs.

"Kas citiem ir krāmi, tās mums ir vērtīgas lietas muzejam," teic Skujenes Seno lietu un krāmu muzeja veidotāji Laila un Guntars Zeiles. Viņi stāsta par lietu ceļu uz šo savdabīgo muzeju un arī uzzinām, kā izskatās tīne, kāda koka saknes der grozu pīšanai un kā Ļeņina krūšutēls par dārza rūķi kalpojis.

Cēsu novada Skujenes pagasta iedzīvotāji – Zeiļu pāris – pirms sešiem gadiem savā īpašumā ieguva bijušās zāģētavas telpas – divus milzīgus angārus. Pateicoties abu saimnieku aizrautībai ar senu lietu kolekcionēšanu, lielajās telpās ir izveidots muzejs – akurāti salikti pa jomām te rindojas darba un sadzīves priekšmeti, sākot no 19. gadsimta beigām līdz  pāris desmitus  gadu senai pagātnei – no pūra lādes, sviesta  cibas, rokas urbja, līdz  žigulim,  mobilajiem telefoniem un grāmatu un skaņu plašu kolekcijai. Ejam iekšā angārā  un ļaujamies Lailas un Guntara  stāstam par še redzamajām lietām.

Muzejā ir arī plaša bibliotēka, kurā galvenokārt rindojas padomju gados izdotās grāmatas, bet cita starpā  Guntars Ziele ir sagatavojis kopiju no 19 . gadsimta beigu mācību grāmatas, kura iespiesta jocīgā  rakstā.