Atzīmējot Rīgas greznākā kinoteātra "Splendid Palace" simto jubileju, kura būs šī gada decembrī, lūkosim rokoko stilā darināto spoguli, kas novietots kinoteātra Zaļajā zālē un ir viens no retajiem priekšmetiem, kas saglabājies no ēkas darbības pirmsākumiem. Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja krātuvē šķirstīsim kādas Rīgas skolnieces burtnīcu, kurā atzīmēts, kādas 340 filmas viņa ir noskatījusies divu gadu laikā. Būs arī stāsts par kameru, kuru savās rokās dzīves pēdējos mirkļos Barikāžu dienās turēja kinooperators un režisors Andris Slapiņš, un vēl pārlaposim režisora Rolanda Kalniņa sievai rakstītās vestules.
Kam tad kino ir domāts? Protams, ka skatītājam! Kopš 1896. gadā Rīgā tiek demonstrēts pirmais seanss, kurā rādīja kinematogrāfa atklājēju brāļu Limjēru filmu par vilciena pienākšanu stacijā, kino burvībai pakļaujas liels un mazs. Skolasbērni, šmaucot prom no mācību stundām, tērējot pusdienu naudu biļetei vai slepus lavoties iekšā kinoteātrī, vēro savus iecienītos aktierus uz ekrāna, skatoties vienu un to pašu filmu vairākas reizes. Nezinu, vai tieši tā darīja arī Elza Mālmane, kura visas redzētas filmas divu gadu laikā rūpīgi iegrāmatoja burtnīcā. Tagad pusaugu skuķēna pieraksti ir viena no Rīgas Kino muzeja krājuma „pērlēm”. Par to stāsta LKA Rīgas Kino muzeja krājuma speciāliste Madara Lapiņa.
Kino pētniece un dokumentālā kino speciāliste Zane Balčus piebilst, ka šī burtnīca ir liecība ne tikai par kinematogrāfu, bet arī par pirmo neatkarīgās Latvijas laiku.
"Paramount jaunākās sensācijas - institūta audzēknes un virsnieka skaistuļa mīlas romāns. Īstas un cēlas mīlas drāma, pār kuru nevalda ne laiks, ne aizspiedumi, ne aklais naids," tādi saukļi uz filmu plakātiem kinoteātros vilināja gan jauno Elzu, gan tūkstošiem citu skatītāju 30. gadu Latvijā, kad šādu eksaltētus teikumus drukāja uz filmu afišām. Arī Kino muzeja krātuvē glabājas to laiku kino reklāmas.
Vēl runājam par kinoteātri - simtgadnieku. Tas ir "Splendid Palace" un no šī kinoteātra muzeja krātuvē glabājas pēdējā ar roku zīmētā kino afiša. Tā tapusi 2011. gadā, afišā attēlojot filmas „Mākslinieks” galvenos varoņus - slavas zenītā esošu kinozvaigzni, ko atveido aktieris Žans Dižardēns un jauniņo aktrisi, ko spēlē Berenise Bežo.
„Mēs ar kundzi iznīcinājām visu savu saraksti. Uzskatījām, ka mēs rakstījām, teiksim, vairāk par savām sajūtām un attiecībām: vai tas ir pēc tam kādam jālasa? Tas ikvienam ir ļoti intīms process,” tā 2021. gada novembrī intervijā žurnālā „Rīgas Laiks” teica režisors Rolands Kalniņš.
Tomēr Kino muzeja krātuvē ir nonākušas vēstules, ko savulaik viņš ir rakstījis savai sievai, toreiz Valmieras drāmas teātra aktrisei Marijai Adamovai. Ar krājuma glabātājas Madaras Lapiņas atļauju nedaudz ieskatāmies mīlestības vārdos jeb režisora personiskajā sarakstē.
Turpinot ceļojumu pa Rīgas Kino muzeja krātuvi, Zane Balčus un Madara Lapiņa ieved telpā, kur glabājas kinotehnika. Te arī apskatāma "Sony" firmas kamera, kādas Padomju savienības ēras norietā bija deficīta prece un katrs kino profesionālis priecājas par šo kvalitatīvo importa darbarīku. Šādu kameru, filmējot savu pēdējos kadrus, rokās turēja arī dokumentālo filmu operators un režisors Andris Slapiņš.
"Kino ir spogulis, kurā mēs bieži redzam paši sevi," tā teicis meksikāņu kinorežisors Alehandro Gogsaless Injarritu, savukārt kinoteātrī "Splendid Palace" ir spogulis, kurā, iespējams, ir palūkojušies visi iepriekš minētie cilvēki, jo šis priekšmets atrodas ēkā kopš tās uzbūvēšanas pirms 100 gadiem. Precīzāk, kopš 1923. gada 30. decembra, kad atklāja šo kinoteātri - pirmo ēku Rīgā, kas tika speciāli būvēta filmu demonstrēšanai.
Tā kā 100 gadi ir ievērojama jubileja, tad varu jau tagad sveikt kinoteātri un to daudzinot, iepazīstināt arī jūs ar nama vēsturiskiem priekšmetiem. Par grezno rokoko stilā veidoto spoguli, stāsta kinoteātra mākslinieciskā vadītāja un kino kritiķe Daira Āboliņa.
Ja nu gadās apmeklēt kinoteātri, uzkāpiet otrajā stāvā un Zaļajā zāle var aplūkot šo senumu, kurā 100 gadu laikā ir raudzījušies neskaitāmi cilvēki, kurus vieno kino interese un kino mīlestība.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X