Kopā ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāju Artu Vārpu skatām Arvīda Brastiņa, tēlnieka, rakstnieka un dievtura, veidotās nelielas koka figūras, kas simbolizē mūsu senču dievības. Savukārt muzeja izstāžu kuratore Baiba Vanaga iepazīstina ar vācbaltu gleznotājas Alises Dannebergas radīto gleznu "Lelles peldināšana" un pašas gleznotājas dzīves pieturpunktiem.

Artūrs Brastiņš varbūt labāk zināms kā latviskās dzīvesdziņas piekopējs, kā dievturu kustības dibinātājs kopā ar savu brāli Ernestu Brastiņu. Viņš pēckara trimdas latviešu paaudzei zināms kā laikraksta „Labietis” redaktors, arī rakstījis lugas, sastādījis tautasdziesmu izlases. Bet Artūrs Brastiņš bijis profesionāli izglītots tēlnieks un studējis arī arhitektūru un mākslas muzeja krājumā  glabājas seši viņa darbi - kokā darināti nelielas formas ļoti savdabīgi darinājumi. Kopā ar Artu Vārpu iepazīstam šos priekšmetus un to radītāju.

Interesants ir arī fakts, ka savulaik Latvijas radiofonā tika atskaņotas desmit Arvīda Brastiņa sarakstītās lugas.

Kopā ar mākslas zinātņu doktori un izstāžu kuratori Baibu Vanagu sēžam muzeja gleznu krātuvē iepretim paliela formāta gleznai, par kuru mākslas kritiķis Jūlijs Madernieks 1910. gadā ir uzslavējis gleznā ietverto personāžu  “dzīvo izteiksmi”un “spilgto raksturojumu”, bet gleznas autori Alisi Dannenbergu izcēlis kā “cienīgāko no vācu gleznotāju grupas”.  Par gleznotāju, kas dzimusi Jelgavas pusē runāsim nedaudz vēlāk, vispirms Baiba Vanaga stāsta par gleznu, kurā redzami divi bērni vannojam  bļodā lelles.

Interesants ir arī jaunās mākslinieces ceļš uz mākslas pasauli: mācījusies zīmēšanu un gleznošanu gan Rīgā, gan vēlāk studijas turpinājusi Vācijā un Šveicē, līdz nonāk Parīzē un tur, neraugoties uz daudzām jo daudzām  privātām mākslas skolām un darbnīcām sievietēm gleznotājām, pati atver un vada  izglītības iestādi topošajām māksliniecēm.

Baiba Vanaga atsauc atmiņā 2018. gadā  skanējušo cikla „Latvijas dienasgrāmata” raidījumu, ko veidoju par Jelgavas novada Berķenes muižas  pārvaldnieka Jāņa Burkevica pierakstiem, kad viņš 19. gs. nogalē tur kalpoja pie toreizējiem muižas īpašniekiem Dannenbergiem. Savās piezīmēs Burkevics par Alisi ir rakstījis, ka "viņa bijusi daiļkrāsotāja un ar savu kapitālu aizbraukusi uz ārzemēm un tur uzturējās”.