Alūksnes novada muzejā iepazīstam lielāko šī muzeja priekšmetu - 19. gadsimta vidū ražoto koncertflīģeli. Kristāla vāze vēstī par vietējā aldara un 7. Siguldas kājnieku pulka sadarbību. Gleznotāja Leo Kokles skolas laika zīmējums un formas cepure stāsta par mākslinieka bērnību un jaunību, bet krājuma telpās skatām klarneti, ko 20. gadsimta sākumā gatavojis latviešu izcelsmes vijoļu un pūšamo instrumentu meistars Dāvids (Dāvis) Knospe.

Sekoju pa pēdām Alūksnes novada muzeja galvenajai krājuma glabātājai Lindai Levanei. Atrodamies pilsētas greznākajā būvē, ābeļziedu krāsas namā  ar robotiem gotiskiem tornīšiem – Alūksnes jaunajā pilī, kas savulaik piederējusi baronu fon Fītinghofu dzimtai, bet nu jau daudzus gadus te mājvietu radis muzejs.

Ar Dāvida Knopses klarneti arī sākam krājuma vērtību iepazīšanu Alūksnes novada muzejā. Tā ir gatavota ap 1900. gadu, un to ir darinājis latviešu izcelsmes vijoļu un pūšamo instrumentu meistars Dāvids (Dāvis) Knospe (1866-1955), kurš dzīves laikā atzīts par labāko vijoļu meistaru.

Savulaik viņš atvēris pirmo latviešu mūzikas instrumentu veikalu un darbnīcu Rīgā. Dāvis Knospe specializējās vijoļu un metāla pūšamo instrumentu būvē, tāpēc Alūksnes muzejā esošā koka klarnete ir līdz šim vienīgais tāds meistara būvētais instruments. Uz tās korpusa iespiestais zīmogs liecina, ka tā gatavota Rīgā. Krājuma inventāra grāmatā ir pieejama informācija, ka klarnete piederējusi Alūksnes novada Zeltiņu pagasta saimniecības “Lūši” īpašniekam Ādolfam Zariņam, kurš instrumentu mantojis no tēva brāļa, skolotāja Otto Zariņa. Vēl zināms, ka Ā. Zariņš klarneti spēlējis karadienestā ap 1920. gadu.

Krājuma glabātāja Linda Levane min, ka instruments ir restaurēts un, iespējams, nākotnē tas kopā ar citiem unikāliem restaurētiem mūzikas instrumentiem varētu atrasties Alūksnes jaunās pils mūzikas salonā. Bet kamēr klarnete vēl gaida savu publisko uznācienu, tikām pirms trim gadiem restaurētajā mūzikas salonā kā tumšā šokolādē izpeldējies valis spožo korpusu mirdzina sens flīģelis, kas būvēts pa gājušā gadsimta vidū.

Raidījumā skan fragments no Bēthovena klaviersonātes, ko izpildīja Alūksnes mūzikas skolas klavieru klases pasniedzēja Inita Lemba. Muzejā publiskotā informācija liecina, kašis skaņdarbs ir veltījums Otto Hermaņa fon Fītinghofa meitai grāfienei Annai Margarētai fon Braunai. Grāfs Johans Georgs fon Brauns un viņa sieva grāfiene Anna Margareta fon Brauna bija Ludviga van Bēthovena mūzikas mecenāti, kuri satikās un sadarbojās ar izcilo komponistu Vīnē. Un L. van Bēthovens ir veltījis Braunu ģimenei vismaz 12 skaņdarbus.

Dodamies tālāk uz Alūksnes novada muzeja ekspozīciju telpām un nonākam pie “Laikmetu mielasta”, kur pastāvīgajā ekspozīcijā pie lielā mielasta galda satiekas vairāki nozīmīgi posmi Alūksnes vēsturē. Piestājam pie pagājušā gadsimta 30. gadiem, kad Alūksnē bija dislocējies 7. Siguldas kājnieku pulks un paralēli militārajam dienestam pulka kareivji arī palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem, tai skaitā arī vietējam alus darītavas īpašniekam.

7. Siguldas kājnieku pulka dibināšanas svētki Alūksnē tika svinēti ik gadu, taču visvērienīgākie tie bija tieši apaļajās gadskārtās, kad pulku sumināt ieradās gan augsta ranga valsts amatpersonas, gan vietējie varasvīri, sabiedriskie darbinieki un uzņēmēji, tostarp arī Kolberģa alus brūža īpašnieks Jēkabs Kreilis. Līdzīgi kā citiem Alūksnes sabiedriskajiem darbiniekiem un uzņēmējiem, arī viņam bija izveidojušās draudzīgas un ciešas attiecības ar pulku.

Ceļā pie nākamās priekšmetu grupas, mēs šķērsojam tikšķošu izstādi, kur apskatei izlikti sienas pulksteņi, bet mūsu mērķis šoreiz ir blakus telpa, kur ierīkota ekspozīcija gleznotājam Leo Koklem. Māksliniekam, kas dzīvojis īsu, bet spilgtu mūžu, atstājis aiz sevis daudzus nozīmīgus darbus - gan labi zināmos Paula Stradiņa, Mihaila Tāla, Raimonda Paula, Aijas Baumanes un citu pagājušā gadsimta vidus radošo personību portretus, gan klusās dabas un ainavas. Alūksnes muzejs glabā vairākas sava slavenā novadnieka gleznas, bet starp tām viena ir ļoti īpaša.