Krāslavas vēstures un mākslas muzeja krātuvē uzzinām, kas kopīgs Krāslavas šuvējām ar tagadējo Dānijas karalieni Margrēti, kādu palīdzību cilvēki lūdza Krāslavas pils grāfienei Napoleona armijas karagājiena laikā. Uzklausām virsnieka Artūra Aparnieka dzīves stāstu un stāstu par Kuzņecova porcelāna fabrikas krūzīti ar vārdadienas vēlējumu.

Krāslavas muzeja  vēsture sākās 1949. gadā, kad to nodibina vietējais skolotājs, novadpētnieks un kolekcionārs Ādolfs Pildegovičs - stāsta muzeja galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska.

Šī gada maija beigās Krāslavas muzejā tiks atvērta izstāde, kas veltīta Ādolfa Pildegoviča 135. gadskārtai un izstādē būs skatāmi  92 priekšmeti no Krāslavas muzeja pirmsākumiem, cita starpā, arī  meteoroloģiskie  instrumenti, kas reiz piederējuši Pildegovičam, kad viņš  savās mājās bija ierīkojis meteoroloģisko novērojumu staciju.

Alla Lomanovska izrāda arī citus muzeja krājuma retumus - priekšmetus, kas piederējuši  Šarkovsku dzimtai un te jāmin Krāslavas pilsētas kādreizējo saimnieku Grāfu Plāteru dzimta, kas tiek dēvēta par vienu no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā, un arī Krāslavas vēsturē viņi ir ierakstījuši paliekošas lappuses- 18. gadsimta vidū Plāteri ar vērienu sāk būvēt šo apkaimi: te notiek gan katoļu baznīcas celtniecība, gan tiek iekārtots tirgus laukums, un arī pils būve.

Krājumā nepamanīti nevar palikt vēl divi priekšmeti-  Lāčplēša ordenis un alvas karote - kas piederējuši  latviešu virsniekam, Latvijas brīvības cīņu dalībniekam Artūram Aparniekam, kurš no 1922. 1940 gadam saimniekoja „Lejas” dzirnavās Krāslavas apkaimē. 

Raidījuma turpinājums tiek ierakstīts Krāslavas  muzeja atklātajā krājumā, kur izveidota ekspozīcija „Senās mājas stāsts” - dzīvokļa, saimniecības piederumu un interjera priekšmetu kolekcija no 19. gs II puses līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem. Ieejot šajā namā mūs sagaida divas durvis - vienas masīvas no pamatīgiem dēļiem būvētas, otras – metāla ar dekoratīvām kniedēm. 

Par senām pareizticīgo tradīcijām liecina nākamais priekšmets - balta porcelāna tasīte ar vēlējumu eņģeļa dienā, proti, dienā, kad jaundzimušajam deva kāda svētā vārdu pēc baznīcas kalendāra, tātad vārda dienā.

Paverot līdzās esošo plauktu un skapīšu durvis, ieraugām Jelgavas cukura paku, šķīstošo kafiju „Vasara” , Igaunijā ražotus buljona kubiciņus, žurnālu „Zīlīte” un citus priekšmetus, kas atsauc atmiņā padomju laiku sadzīvi.