Latvijas Sporta muzeja dārgumi. Uzzinām, kā muzejs tika pie soļotāja Jāņa Daliņa sudraba godalgām, kā gadiem ilgi tika saglabāts Rīgas riteņbraucēju biedrības karogs. Lūkojam, kā 30 gadu laikā mainījušies Latvijas olimpiešu tērpi: kur tika darināti tērpi mūsu komandai, dodoties uz 1992. gada ziemas olimpiskām spēlēm Albērvilā, un kur tapa tērpi 2022. gada Pekinas spēlēm.

Koši tamborēto ziedu pušķi Latvijas Sporta muzejam ir aizdevis viens no 2022. gada Pekinas olimpisko dalībniekiem Mārtiņš Bots, kurš kopā ar Robertu Plūmi, Elīzu Tīrumu un Kristeru Aparjodu komandu stafetē kamaniņu sportā izcīnīja bronzas medaļu. Turpat arī ir aplūkojama palielināta fotogrāfija, kur visi medaļnieki ar līdzīgiem ziedu pušķiem rokas stāv uz pjedestāla. Līdzās fotogrāfijai ir aplūkojamas dažādu laiku sporta kamanas.

Vecrīgā, Alksnāja ielā 9, vienā no 17. gadsimtā celtajām ēkām, kas vairakkārt pārbūvēta, kopš 1992. gada atrodas Latvijas sporta muzejs un te starp  vairākiem tūkstošiem sportistu apbalvojumiem, fotogrāfijām, sporta rīkiem un  ekipējumu lūkojam dažus pieminētos dārgumus.

Lai arī  pirms intervijas krājuma glabātājai Ievai Sniedzei bildu, ka labprāt runātu par krājuma priekšmetiem, taču, kā zināms, muzejos lielākoties eksponāti ir ņemti no krājuma, tāpēc arī ienākot šeit, Ieva uzreiz ved pirmajā zālē, kur pie sienas redzams izrakstīts koši zils karogs un sena fotogrāfija ar  velosipēdistiem. Rīgas riteņbraucēju biedrība organizēja vairākas sacensības, tajā skaitā 1904. gadā rīkoja pirmo maratonskrējienu no Rīgas uz Jelgavu.

Nākamie muzeja dārgumi ir soļotāja Jāņa Daliņa godalgas, kuras savulaik glabājās ieraktas zemē.

Vērienīgajā sporta pasākumā „Šķērsām cauri Berlīnei” Jānis Daliņš piedalījās 1929.gadā. Tas bija viņa pirmais izgājiens starptautiskajā arēnā. J.Daliņš izcīnīja 2.vietu, kā arī izpelnījās Vācijas preses ievērību ar savu skaisto soļošanas stilu. Jau nākamajā gadā J.Daliņš plūca uzvarētāja laurus, un paši sacensību dalībnieki viņu uz rokām nonesa no laukuma. Tā rakstīts  Latvijas Sporta muzeja interneta vietnē.

Turpinājumā Ieva Sniedze ved uz muzeja krātuvi, kur dzirdēsim stāstu par olimpiešu tērpiem 1992. gadā, bet pa ceļam piestājam pie robustām, primitīvām kamanām ar koka sēdekli – tās tika gatavotas Cēsīs pagājušā gadsimta divdesmitajos gados.

Nostalģiskas sajūtas par zudušiem pašmāju uzņēmumiem turpinās, skatot pagājušā gadsimta 80. gados VEF rūpnīcā ražotās bobsleja kamanas.

Muzejā aplūkojamas arī kamaniņbraucējas Veras Zozuļas kamanas, kā arī Mārtiņa Rubeņa, un Jura un Andra Šicu braucamie.