Valsts Stendes selekcijas stacija dibināta 1922.gadā un pirmais stacijas vadītājs un zinātniskā darba organizators vairāk nekā 20 gadus bija Jānis Lielmanis, agronoms un praktiskās selekcijas pamatlicējs Latvijā.

Lielā, senā skapī, mantotā no Stendes muižas baroniem Brigeniem, glabājas Jāņa Lielmaņa pieraksti. Šķirstām tos, kā arī skatām senus herbārijus, sēklu paraugu traukus, augu slimību kartotēku un vēl citas lietas, kas vēstī par Stendes selekcijas stacijas vēsturi un Jāņa Lielmaņa darbu.

Uzsakot saimniekošanu ar vienu vecu traktoru, 17 zirgiem, 3 vēršiem, vienu sivēnu, 21 slaucamo govi un 11 teļiem, agronoms Jānis Lielmanis spēja sakārtot tā laika ietekmīgākās zinātniskas iestādes darbību. 1923. gadā kapitāli izremontēja muižas veco govju kūti, strādnieku dzīvokļus. Muižas pils ēku pielāgoja agroķīmiskās laboratorijas, darba kabinetu un zinātnisko darbinieku dzīvokļu vajadzībām.

Tāds bija sākums pirmajai valsts dibinātajai selekcijas stacijai Stendē,  kuru izveidoja un ilgus gadus  vadīja agronoms un praktiskās  selekcijas pamatlicējs Jānis Lielmanis, pilnajā vārdā Jānis Hilarijs Lielmanis. Stacijā arī šodien speciālisti nodarbojas ar graudaugu selekciju, tik  tagad tās nosaukums ir Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs. Bet vēstures liecības ir apkopotas centra bibliotēkā.

Ar Latvijas  lauksamniecības vēstures lappusi iepazīstina Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Sanita  Zute.

Jānis Lielmanis ir gan selekcijas pamatlicējs Latvijā, gan autors un līdzautors daudzām rudzu, kviešu, miežu, auzu un āboliņa šķirnēm. Viņa vadībā un tiešā līdzdalībā Stendes selekcijas stacijā izaudzētas augstvērtīgas auzu, sarkanā āboliņa un zirņu  šķirnes.

Līdzās skapim ir izveidota neliela ekspozīcija, kurā var apskatīt priekšmetus, ko senāk izmantoja selekcijas stacijas darbinieki.

Atgriežoties pie agronoma un selekcionāra Jāņa Lielmaņa darbības Stendē,  tie, kuri  kopā ar viņu ir strādājuši, atceras Lielmani kā pieklājīgu, nedaudz atturīgu, bet bezgala labestīgu cilvēku. Ja vajadzēja kādam darbiniekam izteikt kritiku, tad Jānis Lielmanis to nekad nedarīja publiski, bet vainīgajam izteica piezīmes zem četrām acīm, savukārt kolēģu vidū nekad neskopojas ar uzslavām. No viņa laikabiedru stāstītā Sanita Zute atceras arī citas Jāņa Lielmaņa darba metodes.

„Zinātnieka idejas un veiktais darbs kalpo cilvēces progresam un paliek viņas zelta fondā.” 

Šis Jāņa Liemaņa sacītais tagad rotā Stendes pētniecības centra bibliotēku līdzās selekcionāra portretam, un tagadējie centra darbinieki aizvien piemin un atceras šī dižā vīra iekopto un padarīto Latvijas lauksaimniecības vēsturē.