Gulbenes novada Lizuma pagastā ir „Sauliešu” māja ar 13 istabām, ejot pa simtiem gadu mīdītu ķieģeļu grīdu garām plauktiem ar ievārījumiem, konservējumiem, kannām un bļodām – garš gaitenis, kurā saliktas šādas tādas saimniecībā noderīgas lietas, un līdzās tām senas petrolejas lampas, māzeri un  gleznas. Pašā galā jūras skats – „Sauliešu” mājās cilvēks ienāk krāsu dzīrēs – šajā namā savulaik dzīvoja  zināmais Vecrīgas skatu gleznotājs – akvarelists Jānis Brekte, tagad tur dzīvo un strādā viņa meita, gleznotāja Ilona Brekte. Te lūkojam Brektes dzimtas četru paaudžu atstāto mantojumu gan vizuālajā mākslā, gan dzīvē. „Sauliešos” mūs sagaidīs gleznas, stāsti par tām un kāds labsirdīga izskata bruņinieks.

Stāsts par ”Sauliešiem” sākās pirms aptuveni 200 gadiem, kad Lizuma pagastā uzbūvēja šo muižas kalpu māju. Gleznotāja Jāņa Brektes mātei Martai tā tika piešķirta 1922.gadā par vīra nopelniem Brīvības cīņās. Marta te saimniekojusi, pieredzējusi, ka padomju laikos mājā mitinājās vairākas ģimenes, dēls Jānis – pazīstamais akvarelists, kas daudziem mākslas mīļotājiem zināms kā Vecrīgas skatu gleznotājs, „Sauliešos” bieži  uzturējies un strādājis. Tagad,  atguvusi māju atpakaļ savā īpašumā, te saimnieko gleznotāja Ilona Brekte kopā ar vīru Viktoru. Daudzajās istabās redzama triju paaudžu māksla, jo te var aplūkot arī Ilonas un Viktora bērnu - grafiķes un gleznotājas Patricijas un Kristiana, par provokatīvo un skandalozo dēvētā  mākslinieka un scenogrāfa, darbus.

Kopā ar Ilonu un Viktoru dodos apgaitā pa „Sauliešu” istabām. Starp  izliktajām krāsu kastēm, otu rindām, traukiem, kas kalpo par  kluso dabu uzstādījumiem, skicēm, gleznām kādā plauktā ir noliktas sieviešu kurpes  no brūni melnas ādas. Tās savulaik piederējušas Martai Brektei, bet vēlāk valkājušas arī Ilona Brekte un Patrīcija Brekte.

Gleznas, grafikas, instalācijas – te  izbrīna  gan mākslas daudzveidība treju paaudžu sniegumā, gan jāsagatavojas pārsteigumam, satiekoties ģindeni banku aplaupītāja maskā.

Bet ne tikai mākslinieku dinastijas veikums ir apskatāms „Sauliešos” te arī ir saglabāta Jāņa Brektes mammas Martas piemiņa. Uz mums no pagājušā gadsimta sākumā uzņemtas fotogrāfijas lūkojas skaista jauna meitene apņēmīgiem vaibstiem un pārliecinātu skatienu, bet vienā  no istabām  pie mēļi krāsotas krāsns nolikta maizes lize,  alumīnija mutes bļoda un pat veļas ziepes plastmasas ziepju traukā ir saglabātas no tiem laikiem, kad te saimniekoja Marta Brekte.

Šogad 15. augustā atzīmēs Jāņa Brektes simtgadi, tāpēc ir vērts aizbraukt uz „Sauliešiem”, lai aplūkotu, kā raidījumā minētajās gleznās mākslinieks ir iemūžinājis Rīgas skatu vēsturi.

Bet vēl šeit starp mākslas darbiem ir ievērības cienīgs bruņinieks,  kura metālā kaltā sejas maska atgādina lādzīgu šņabdeguni ar uzburbušiem  vaibstiem. Izrādās Lizumā Latvijas laikā dzīvojis kāds kalējs, kurš izkalis bruņu vīru visā augumā ar bruņām. Viņš bijis domājis šajā bruņās ietērpties un rīkot atentātu pret Kārli Ulmani. Bruņas izrādījušās krietni par smagu viena vīra celtspējai. Vēlāk Jānis Brekte šo meistarojumu no viņa atpircis un tagad tas ir "Sauliešu" majās sargs.