„Kalaņģu" mājās Lizuma pagastā ir rodami stāsti ne tikai par še dzimušo rakstnieku Apsīšu Jēkabu, bet par šo māju likteni, par viņa dzimtu un Lizuma pagasta vēsturi. Kopā ar „Kalaņģu” mājas saimnieci Aivu Kraukli un rakstnieka mazmazdēlu Andreju Birumu skatām, kā ēka atdzimusi pēc ugunsgrēka, kāds bijis  rakstnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs Apsīšu Jēkabs, īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, un ko viņš rakstījis.

Andreja Biruma  mamma pirms vairākiem gadiem atguvusi šo vectēva īpašumu, ģimene to lēnām atjaunojusi un iekārtojusi muzeju, bet  ēkas atdzimšanu pārtraucis ugunsgrēks, kas izcēlies še mitušā īrnieka nevērības dēļ. Lai arī liesmas aprijušas lielu daļu nama, tomēr Andrejs Birums nepadevās un atkal ķērās klāt senajai mājai, kur reiz mitusi Jaunzemu dzimta. Tagad ēkas otrajā stāvā mājīgā mansardā uz grīdsegām un tamborētiem spilveniem var iekārtoties cilvēki, kas še sanāk tikšanās reizēs, jo „Kalaņģos” notiek arī stāstu, tradīciju un amatnieku pasākumi, un var arī paskatīties uz projektora attēlus ar mājas atjaunošanas stāstu.

Daļa no nodegušās mājas elementiem – sija un krāsns ķieģeļi – turpina  otro dzīvi savienodamies ar jaunajiem interjera elementiem, tik to nomelnējušais skats liecina par notikušo.

Dodamies līdzi tagadējai mājas saimniecei Aivai Krauklei uz istabām, kas vēsta par Apsīšu Jēkaba dzīvi un darbiem.

Apsīšu Jēkaba populārākie stāsti ir "Bagāti radi", "Svešos ļaudīs", "Pie pagasta tiesas”,  "Krusttēvs Ādams", "Ārprātīgais", bet viņš arī ir tulkojis vairākus darbus, piemēram,  Hansa Kristiana Andersena pasakas.

Rakstnieks atminas kādu epizodi saistībā ar šo tulkojumu:  „… kad  1881. un 1882. gadā parādījās mani pirmie Andersena pasaku tulkojumi, tad man pašam gan vēl ne prātā neienāca, ka šis mazais sākums reiz varēs noraudzīties uz lielā darba beigām….  Kara gadi  no 1915. uz 1916. gadu bija mana miera gads darbam - šinī laikā pabeidzu lielāko daļu vēl netulkoto pasaku. Tā jau marta beigās 1916. gadā, aizbraucis uz Pēterpili ciemā pie savas meitas bērniem, kas kara vētrās tur bija nokļuvuši, varēju tiem jau pastāstīt, ka pasaku tulkošanas darbs pašlaik tuvojas beigām, tagad tik vairs vajag izdevēja, kas dod naudu. Šiem vārdiem bija necerēts iespaids un panākumi. Tūliņ abi mani mazdēli – viens septiņi, otrs – astoņi gadi vecs, velk savus maciņus ārā un sniedz man tam nolūkam visus savus krājumus, viens vienu rubli un 80 kapeiku, otrs – trīs rubļi  25 kapeikas.”

Nav daudz priekšmetu, kas saglabājušies no Apsīšu Jēkaba šajā namā, kur tieši pirms 161 gada viņš nāca pasaulē, bet ir rakstītais vārds – ir stāsti, ir Lizuma skolasbērnu veidota leļļu kolekcija, kurām piešķirti vaibsti no darba „Bagāti radi”, visā  mājā ir radošs gars un te turpina augt un attīsties gan rakstniekam veltīta  ekspozīcija, gan iedzīvinātas Lizuma  kultūras  un vēstures vērtības.