„Priekšmetu mums nav daudz, tornis jau nav tik plašs,” aizbildinās Lizuma novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede, bet lietas te vērtīgas, interesantas un unikālas un stāsti par tām arī koši.

Lizuma pils tornī izveidotajā novadpētniecības muzejā uzzinām, kāds ir šīs puses tautastērps, kāpēc tēlnieces Leas Davidovas-Medenes savulaik veidotajai tautumeitas skulptūrai ir divas galvas, skatām bijušās pils oriģinālo interjeru, ko 19. gadsimta otrajā pusē veidojis Aleksandrs Knoks, pēc tautības igaunis. Iepazīstam arī ievērojamu lizumiešu dzīvesstāstus, kuri saglabājušies muzejā, - aplūkojam aktiera Kārļa Sebra skolas laiku burtnīcas un iepazīstam tuvāk slavenā Gosupes velna autoru.

Viena no Gulbenes novada vērtībām ir Lizuma pils atjaunotais interjers - šis nams reiz piederējis vairākiem kungiem, te valdījuši gan zviedri, gan poļi. Līdz 1836. gadā Lizuma pili savā īpašumā ieguva Otto Gotlībs fon Volfs, kura laikā arī šis nams ieguva tādu izskatu, kāda tas redzams šobrīd – tjudoru neogotikas stilā celta pils ar torni. Savukārt interjeru te 19. gadsimta otrajā pusē veidoja igauņu tautības meistars Aleksandrs Knoks. Vaira Briede ved rādīt tagadējo lepnumu - atjaunoto Zilo zāli.

Noslēpumainību var rast ne tikai pils senajos mūros, bet arī stāstos par kādu novadpētniecības muzejā redzamo eksponātu.

Lizumā netālu no autobusa pieturas atrodas tēlnieces Leas Davidovas-Medenes skulptūra „Tautumeita“, ko māksliniece veidoja pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā kā visai tradicionālu pieminekli vairākās Latvijas pilsētās. Tādas tautumeitas bija gan Kandavā, gan Grobiņā. Un arī še viena, toties galvas šai skulptūrai – divas.

Apsudrabota ģipša meitenes galva ar vainadziņu un matu pīnēm nu greznojas līdzās citiem muzeja priekšmetiem, tai skaitā tautastērpam ar baltumbaltu villaini, zaļgani rūtotiem brunčiem un tumšai vestei.

Vietvārdi, tautastērps un tautumeitas galva ir torņa pirmā stāva ekspozīcijā, bet katrā nākamajā torņa stāvā jau ir kāds cits stāsts –

vienu kāpienu augstāk un esam nonākuši zālē, kur redzamas novadnieka aktiera Kārļa Sebra fotogrāfijas, viņa portrets, ko gleznojis Uldis Zemzaris, piemiņas lietas no aktiera Rīgas dzīvokļa un skolas laiku pieraksti.

Vēl stāvu augstāk Vaira Briede pieved pie liela galda, kur iepazīstina ar Viļa Zvaigznīša darbiem. Jā, tā paša, kuru viņa minēja raidījuma sākumā - tas ir vietējais mākslinieks, kurš izveidoja noslēpumaini pazudušās tautumeitas skulptūras galvu. Lizumietis, kurš pēc izglītības bijis ķīmiķis, strādājis Lizuma ceļu daļā, bet brīvajā laikā rakstījis prozu un dzeju un darinājis skulptūras.

Slavenākais Viļa Zvaigznīša darbs ir turpat netālu esošais Gosupes velns. Savulaik saklausījies stāstus un teikas par še mītošo nelabo, kas nelicis mieru ne vientuļiem ceļiniekiem, ne sīvā baudītājiem, Vilis Zvaigznītis akmenī izkalis šo tēlu, kas atgādina ragainu, sagurušu uzdzīvotāju.

Turpat līdzās Viļa Zvaigznīša darbiem un dzīvesstāstam ir arī stends par kolhoza laikiem un konkrēti par lopkopību. Uzmanību piesaista bieza grāmata ar uzrakstu „Govju vārdi kolhozā „Spars” 40. un 50. gados”.

Ja atļautu raidījuma hronometrāža, tad varētu aizrautīgi citēt Lizuma govju vārdus, tāpat aiz kadra palika senās afišas un fotogrāfijas un stāsti par koriem, pūtēju orķestriem un citiem izciliem lizumiešiem, bet tad jums pašiem turp jādodas un lēnām, nesteidzīgi tās torņa un pils vērtības jāaplūko.