„… Esmu šo ziemu pirmo reizi nopietni gleznojis un daudz strādājis, manīdams pie tam, ka darbs man dar prieku un ved pie kā. Neesmu sev vēl nebūt skaidrībā par savu nākotni un mērķi, bet tagad bieži jūtu to - gribētos gleznot." Tā 1913. gada pavasarī dienasgrāmatā raksta Jāzeps Grosvalds.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krātuvē lapojam šī gleznotāja, modernisma aizsācēja glezniecībā dienasgrāmatas pierakstus, kas tapuši Parīzē no 1912. gada oktobra līdz 1913. gada maijam. Gleznotāja dzīve lielpilsētā, draugu loks un tā laika mākslas un kultūras notikumi. Plašs laikmets vienā nelielā dienasgrāmatā.

"Bieži uznāk tie acumirkļi, kad gribētos sadedzināt visas šīs aprakstītās lapas, jo cik tur jau, neskatoties uz paškontroli, nav melu un nieku iekšā! Bet žēl būtu tērētā darba un bez tam šī Story of Vanity (iedomības stāsts) būs vēlāk pamācošs. Tā labi mācās saprast daudzu mērķu niecīgumu un griezt vērību uz svarīgāko un paliekamo."

Tā raksta gleznotājs Jāzeps Grosvalds savā dienasgrāmatā, dzīvojot un mācoties Parīzē 1912. gadā. Šajā raidījumā laposim vienu dienasgrāmatu no visām 23 pēc skaita, kas atrodas LNMM krājumā. Uzzināsim par gleznotāja dzīvi lielpilsētā, viņa draugu loku un tā laika mākslas un kultūras notikumiem. Plašs laikmets vienā nelielā dienasgrāmatā.

Pat tāds cilvēks, kas īpaši neinteresējas par vizuālo mākslu pēdējā gada laikā būs dzirdējis plašsaziņas līdzekļos pieminēto izstādi „Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai”, kas bija skatāma LNMM  no pagājušā gada novembra līdz šī gada  aprīlim. Izstādes nosaukums ņemts no Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas, ko 21 gadu vecais jauneklis rakstījis, mācoties Parīzē glezniecību. Gan par izstādi, gan Grosvalda dienasgrāmatām var atrast daudz informācijas, gan manu kolēģu veidotajos raidījumos „Kultūras rondo” un radio „Klasika”, gan portālā lsm.lv tika publicēti fragmenti no jaunā gleznotāja  pierakstiem.

„Es piedāvāju  vienu konkrētu dienasgrāmatu, rakstītu Parīzē no 1912. gada oktobra līdz 1913. gada maijam, kurā atklājas pilnasinīga un radošu impulsu pilna dendija dzīve Eiropas mākslas metropolē. Dienasgrāmatas lapās lasāms par mākslinieka izglītošanās ceļu Parīzē, viņa draugu un domubiedru loku, un pastāstīšu kā dienasgrāmata nonāca līdz mūsu muzejam,” atbildēja LNMM Jāzepa Grosvalda kolekcijas glabātāja Aija Zandersone, kad viņai skeptiski vaicāju, ko gan lai vēl klausītājiem pastāsta par šo personību – modernisma aizsācēju glezniecībā, dendiju, strēlnieku, kurš savā īsajā mūžā ir atstājis tādus spilgtus mākslas darbus kā gleznu ciklus par Pirmā pasaules kara bēgļiem, latviešu strēlniekiem, Tuvo Austrumu ainas un Parīzes izklaidi?  Ķeramies klāt un veram vaļā neliela formāta burtnīcu akurāti noformētu un skaidrā rokrakstā lasāmu.

26.11.1912. "Esmu šinī nedēļā iesācis strādāt priekš māsiņas ilustrētu modes žurnālu, kuru domāju viņai uzdāvāt Ziemsvētkos. Manīju ar lielu brīnēšanos, ka ideju nebūt netrūkst un vecā “garša” t.i. zīmējuma kompozīcija un sastādīšana atkal sāk darboties.  Nē – nav vērts mest šo ilgiem gadiem sakrāto formu un garšas materiālu pār malu un gleznot Mattiss garā: mēģināšu drusciņ sevi pašu atrast. Esmu palicis tīri priecīgs un drošs."

"Šī sējuma resumé būtu sekojošs. Esmu šo ziemu pirmo reizi nopietni gleznojis un daudz strādājis, manīdams pie tam, ka darbs man dar prieku un ved pie kā. Neesmu sev vēl nebūt skaidrībā par savu nākotni un mērķi, bet tagad bieži jūtu ”to gribētos gleznot”. Citādi šis gads manī pastiprinājis saprašanu, ka neesmu priekš “dzīves”, bet ražošanas radīts."