Jaunu mācību gadu uzsākot, ielūkojamies Latvijas Universitātes muzeja krājumā: svinam iespaidīga pūpēža simtgadi, kā arī izzinām, kādi aizliegumi Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā bija studentu organizācijām, kāds īpašs astronomisks eksponāts ir saglabājies no 1907. gada un kā nosaka smilšu dosjē.

„Doma par muzejisko vērtību vākšanu, glabāšanu un popularizēšanu Latvijas Universitātē rodas līdz ar pašas augstskolas izveidošanu, tātad ar 1919.gadu. Universitātes muzeju kolekcijas pamatā bija paredzētas akadēmiskai apmācībai un zinātniskajai pētniecībai. 1930. gadā izskan ierosinājums apvienot šos mācību kabinetus – muzejus vienotā un vispārējā Latvijas Universitātes muzejā, tomēr, fakultātēm nespējot rast vienprātību minētajā jautājumā, iecere netiek īstenota. Pēc 1940. gada Latvijas Universitātes muzejiskās vērtības netiek saudzētas, daudzas muzeju kolekcijas tiek iznīcinātas, liela daļa vērtīgu priekšmetu pazūd bez vēsts, daļa nokļūst valsts muzeju krājumos. Jauns posms Latvijas Universitātes vēstures izpētē sākas astoņdesmito gadu beigās, kad tiek atjaunota iecere par vienota Universitātes muzeja izveidošanu.  Pēc neatlaidīga organizatoriska darba 1990. gadā tiek izveidots vienots Latvijas Universitātes muzejs ar 6 filiālēm: LU Vēstures, Zooloģijas , Ģeozinātņu muzejs , Skaitļošanas un tehnikas, Botānikas  un Pedagoģijas muzejs. Turpmākajos gados šiem muzejiem pievienojas Fridriha Candera – kosmosa izpētes muzejs un Cilvēka patoloģijas muzejs, par sadarbības partneri kļūst Latvijas ķīmijas vēstures muzejs.” Tā lasāms LU muzeja interneta informācijas vietnē.

Bet nu gan ielūkosimies četrās no septiņām kolekcijām, kur glabājas varen interesanti priekšmeti. Piemēram, neko nezinot par to, kādu sēni vai augu man rādīs Botānikas un mikoloģijas kolekcijā, sastapos ar simtgadnieku, kuram šī nozīmīgā dzimšanas diena apritēja šī gada 2. septembrī. Ar milzīgo eksponātu kas izskatās pēc iepelēkas punainas bumbas vai citplanētiešu dinozauru olas, iepazīstina botānikas un mikoloģijas krājuma glabātāja Daiga Jamonte.

Varam vēlēt daudz laimes nule pagājušajā dzimšanas dienā „pūpēdim – goliātam”, jo, kā Daiga Jamonte teic, parasti sēnes kolekcijā nonāk anonīmas, nav zināms ievākšanas datums un pats vācējs, tāpēc nozīmīgi ir arī tas, ka te ir fiksēts laiks un vieta un zināmas pūpēža atrašanā iesaistītās personas.

Nākamais priekšmets ir no Latvijas Universitātes muzeja vēstures kolekcijas – pāris melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzami studenti, pulcējoties 18. novembra gājienam 1938. gadā. Vienīgais, kas norāda uz studentu piederību tai vai citai korporācijai ir deķeļi jeb galvassegas. Kāpēc radioraidījumam tika izvēlēti šie fotoattēli, stāsta vēsturnieks un vēstures kolekcijas krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis.

Turpinājumā ieskats ģeoloģijas kolekcijas smilšu graudu vēsturē, ko piedāvā Latvijas Universitātes muzeja eksperte ģeoloģijas zinātņu doktore  Vija Hodireva.

Un noslēgumā pievēršamies muzeja Latvijas astronomijas vēstures kolekcijai. Astronoms, pedagoģijas zinātņu doktors  Ilgonis Vilks demonstrē krājuma priekšmetu, ko drīz vien varēs redzēt arī ekspozīcijā.

Uz koka pamatnes uzbūvēts neliels metāla Saturns ar visu gredzenu, un griežot zem pamatnes iebūvēto rokturi Saturnam apkārt sāk riņķot pavadoņi. Šādu visai unikālu eksemplāru pagājušā gadsimta sākumā uzbūvēja Ventspils pusē esošās Annahites stikla fabrikas pārvaldnieks. Kam domāts šis modelis  un kas ir tā būvētājs, to stāsta Ilgonis Vilks.