Foto mākslinieka Igora Pliča senlietu kolekcijā Preiļos skatām fotogrāfijas vēsturi, savukārt,ielūkojoties mazākajā Latvijas dievnamā, ko cēlis Igors Pličs, uzzinām, kāpēc latgaļiem bijušas spēcīgas ģimenes.

Tā ir vecākā koka ēka Preiļos, kas būvēta ap 1800. gadu un sākotnēji piederējusi Livonijas grāfu Borhu dzimtai – Preiļu un Varakļānu muižu īpašniekiem. Un pirms vairāk kā 20 gadiem fotogrāfs un uzņēmējs Igors Pličs šo tolaik pamesto namu atjaunoja un tagad te iekārtota senlietu un Latgales fotovēstures ekspozīcija, bet nama pagalmā apskatāms paša Pliča celtais mazākais dievnams Latvijā.

Pirmais stāsts. Reiz fotografēts Latgalē

Veros  uz  kārtīgi  sarindotiem „Zenit”, „Ļubiķeļ”, „Smena”, „Canon”, „Nikon” un vēl citiem dažādu firmu un dažādu laiku fotoaparātiem, un Igors Pličs, par kuru var teikt Imanta Ziedoņa vārdiem „garainis, kas veicina vārīšanos” ir tāds foto-garainis, gan tāpēc, ka pats fotografē, gan dibinājis Latgales fotogrāfu biedrību, gan turpina vākt, pētīt un gaismā celt šī novada foto vēsturi un aizrautīgi stāstīt interesentiem par šo jomu.

Noslēdzot fotostāstus, Igors Pličs vērš uzmanību uz stendā esošu fotogrāfiju no pagājušā gadsimta sākumposmā – tajā fiksēti bērinieki ap nelaiķa zārku, kas nav nekāds neparasts agrāku gadu foto mirklis, ja vien sērojošie tuvinieki  nebūtu piešķiebusi zārku un pagriezuši aizgājēja galvu tā, lai  tas labāk  būtu  redzams kadrā.

Fotogrāfija apstrādāta Rēzeknes fotodarbnīcā, ko pagājušā gadsimta sākumā  izveidoja  ebreju izcelsmes fotogrāfs Cals Greismans.

Otrais stāsts. Slavas dziesma amatniekiem

Dodamies tālāk un ieejam blakusistabā, kas veltīta Latgales amatniekiem. Līdzās bagātīgai keramikas kolekcijai, izrakstītiem un nerakstītiem linu audumiem, pulksteņu un pūču kolekcijai ir arī apskatāms „lietus koks”, šodien visai pazīstams dažādu tautu kultūrā esošs mūzikas instruments – doba caurule ar zirnīšiem iekšpusē. Igoram Pličam ir savs stāsts par  ekspozīcijā  esošo latvāņa „lietus koku”.

Esmu ar mieru klausīties par jebkuru eksponātu  Igora Pliča košos un sulīgos stāstus, taču tad vajadzētu divtik ilgu raidlaiku un labāk jau katram pašam turp aizbraukt un tos uzklausīt no kolekcijas saimnieka, bet, ja cilvēks nevēlas šos raibumus redzēt un par tiem klausīties, tad var doties uz mazo kapelu un tur rast mieru dvēselei.

Trešais stāsts. Gods Dievam Augstībā un sirdsmiers Igora Pliča pagalmā