Praktiskas un stabilas krējuma ķērnes un ievārījuma podi, košās krāsu pārejas Ušpeļu dzimtas darinātājos traukos, eleganti plastiski Meikula Reidzāna svečturi, raupjums un rotaļīgums vienlaikus vīd no Ādama Kāpostiņa krūzēm, komiskie Antona Šmulāna velniņi – tas viss rodams Latgales podniecības „Mekā” - Rēzeknes Kultūrvēstures muzeja keramikas ekspozīcijā. Šeit ielūkojamies dažu dižo meistaru radošajā darbībā un uzzinām, kādam nolūkam lietoja medaunieku, vāraunieku, ļaku un sloinīku. Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles lektore un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja Evija Vasilevska.

„Med­nie­kam pod­nieks da­ri­na skro­šu bun­du­li, zvej­nie­kam vir­po tīk­la grem­dē­tā­jus, drav­nie­kam - bi­šu kū­pi­nā­tā­ju trau­ku un arī pats sa­vus ama­ta rī­kus - virpo vā­pē­ja­mās pu­de­lī­tes, ku­rām ga­lā pie­spod­ri­nās sie­ti­ņus un lie­tos gla­zū­ru uz­pu­ti­nā­ša­nai. Pod­nie­kam jā­sa­asi­na uz­ma­nī­ba, lai po­dus da­ri­nā­tu ne ti­kai lētā­kus, bet - gal­ve­nais - skais­tā­kus, in­te­re­san­tā­kus for­mā, ro­tā­ju­mā, zie­do­šākus gla­zū­rā,” tā 1960. gada izdotajā grāmatā par Latgales keramiku rakstīja mākslas zinātnieks Jānis Pujāts, cilvēks kurš tajā laikā popularizēja un iecēla saulītē Latgales podniekmeistaru darinājumus.

Pateicoties Jānim Pujātam, arī ārpus Latvijas robežām cilvēki iepazina mūsu tradicionālos keramikas darbus un rudeņos un pavasaros ļaudis brauca uz Rēzeknes keramikas dienām, lai iegādātos kādu dekoratīvu škīvi, ar ko atsvaidzināt padomju dzīvokļu blāvās sienas, vai pirka kādu izturīgu māla bļodu pīrāgu mīklai, vai bērnus iepriecināja ar svilpaunieku. Mēs sākam ceļojumu Latgales keramikas pasaulē un Evija Vasilevska iepazīstina ar trauku pielietojumu un to nosaukumiem.

Lai arī šodien meistari ir gājuši mazumā, tomēr podniecības tradīcija šai pusē ir noturīga un ir saglabājusies, ir ienākušas jaunas formas un apstrādes tehnika, tomēr keramikas pamati ir palikuši tie paši, vērtējot Latgales keramiķu devumu no senatnes līdz mūsdienām teic Evija Vasilevska.