Vai zināt, kur Vecrīgā ir ļoti čīkstošas dēļu grīdas un redzams no zivju zvīņām darināts līgavas vainags? Tas ir Mencendorfa namā, kurā skatām šīs tirgotāju dzimtas vēsturi, uzzinām, kādas preces pagājušā gadsimtā te tirgoja, un aplūkojam vecāko Rīgas rātes galdu.

Tagadējais Mencendorfa nams Vecrīgā,17. gadsimta nogalē celtā ēka, sākotnēji piederējusi stiklinieku amata meistaram, un namā atradusies vitrāžu darbnīca. Tad teju divus gadsimtus te darbojusies Brieža aptieka, kas bija sestā vecākā aptieka Rīgā. No 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam te saimniekoja tirgotāja Augusta Mencendorfa dzimta, kurai par godu nams arī ticis pie sava nosaukuma. Tagad tas darbojas kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un nama vadītāja un mākslas zinātniece Ilona Audere teic, ka šeit daudz kas ir ar nosaukumu “visvecākais” vai “vienīgais”. Te glabājas vecākais zināmais Rīgas rātes galds, spogulis, kas reiz rotājis bīskapa Alberta pēcteču istabu, neparasts līgavas vainags no zivju zvīņām, un pati ēka ir ievērības cienīga – tā glabā unikālus sienu un griestu gleznojumus no 17. un 18. gadsimta.

Gleznojumi te bijuši piecās kārtās, paslēpti aiz daudz krietnāka tapešu slāņa. Tagad vairākās telpās apmeklētāji var apbrīnot ornamentētās griestu sijas un sienas, uz kurām attēlotas svētku ainas, debesu alegorijas, ikdienas motīvi un krāšņi ziedu raksti .

Namā ir aplūkojami vairāki seni pulksteņi, starp tiem kāds, kur uz laikrāža sāniem tā īpašnieks licis uzgleznot savu un sievas portretu, bet īpašs ir stāsts par 18. gs. vidū gatavotu pulksteni, kur staru vainagā ietvertu ciparnīcu balsta apzeltīta pūce.

Nākamais eksponāts lepojas ar krietni dižciltīgāku vēsturi – ampīra stilā darināts sienas spogulis, kurš savulaik rotājis Iļģuciema Baltās muižas īpašnieku fon Bukshevdenu dzimtas mājas interjeru, tad nonācis Drēzdenē un 2018. gadā bīskapa Alberta pēctece 23. paaudzē to uzdāvinājusi Mencendorfa namam.

Mencendorfi savu vārdu Latvijas vēsturē ierakstījuši kā veiksmīga tirgotāju dzimta vairākās paaudzēs. Ar namu Grēcinieku un Kungu ielas stūri ir saistīts Otto Augusta vārds, kurš dzimis Durbē namdara ģimenē, agri zaudējis tēvu un darbu meklējot, pusaudža gados kājām atnācis no Durbes uz Rīgu, lai ilgus gadus mācītos pie tēvoča veikala lietas. Ieguvis lielu pieredzi pēc 27 gadiem Otto Augusts 1865. gadā nodibina savu koloniālpreču tirdzniecības uzņēmumu un veikalu. Ilona Audere aizved pie reklāmas plakāta kopijas, kur var izlasīt kādas preces pagājušā gadsimta pirmajā pusē tirgoja šajā namā, kur Mencendorfa veikals darbojas no 1901. līdz 1939. gadam.

Lai arī runājam par Mencendorfiem kā veiksmīgiem tirgotājiem, tomēr Latvijas neatkarības veidošanas vēsturē savu vārdu ir ierakstījis šīs dzimtas jurists, politologs un vēsturnieks Ķīles Universitātes profesors Dītrihs Andrejs Lēbers. Muzejā glabājas viņa rakstāmgalds krietni izsēdēts datorkrēsls, rakstāmmašīna un vairāki viņa zinātnisko publikāciju izdevumi. Fotogrāfijā uz mums noraugās izskatīgs vīrs sirmiem matiem un tumšām spridzīgām acīm – Dītrihs Andrejs Lēbers, kurš aktīvi atbalstīja Latvijas neatkarības centienus, iesaistījās Latvijas kā tiesiskas valsts izveidošanā, Baltijas valstu sadarbībā un integrācijā Eiropā.

Bet meitenes istaba Mencendorfa namā iekārtota ar 19.gadsimta un 20. gadsimta sākuma mēbelēm un interjera priekšmetiem: smagnēju bīdermeijera stila gulta ar ogļu pannu, ko izmantoja gultas sildīšanai, ziediem izšūts aizslietnis, naktspods un mazgājamā krūze un pie sienas var aplūkot neparastu rotājumu – līgavas vainagu, darinātu no zivju zvīņām.

Un vēl šajā namā var aplūkot pamatīgu garu galdu, pie kura savulaik Rīga nauda skaitīta.