Rokoko stila ziedu kleita, ar ko cienīgi izrādīties Francijas galmā, Belle Époque jeb Skaistā laikmeta smalkā un greznā kleita un 20. gadsimta 20. gadu "flapper" - meiteņu balles tērps. Par trim dažādiem vakartērpiem Modes muzeja krājumā un modes vēsturē ieskatu sniedz muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde.

„Mode atspoguļo mūsu laiku. Tā  ir lieciniece taviem laika sprīžiem,” ir teicis franču  modes nama „Louis Vuitton” radošais direktors Nikolā Žeskjērs. Tāpēc šajā raidījumā caur dažādu laikmetu tērpiem iepazīsim modes pasauli. Pateicoties Modes muzeja projektu vadītājas Agritas Grīnvaldes erudīcijai, tas arī  būs ieskats konkrētā laika posma cilvēku dzīvē.

„Vakartērpi ir tas greznākais, skaistākais un interesantākais, kas ir modē,” saka Agita Grīnvalde un sāk stāstu par vienu no senākajiem muzeja eksponātiem – 18.gadsimta otrās puses kleitu, kādu valkāja Francijas galmā. Iedomāsimies Mariju Antuaneti, kura varētu tērpties šādā ģērbā – smagnēja, grezna no zīda brokāta auduma ar cauraustiem sudraba un zelta diegiem, ieaustiem krāsainiem ziedu rotājumiem, ar speciāliem paplatinājumiem gurnu daļā. Dāma šādā tērpā kā krāšņs kuģis cienīgi peldēja pa pils gaiteņiem.

Taču tolaik arī  kungi neatpalika smalkumā un greznībā no dāmām. Agrita Grīnvalde rāda līdzās nolikto tērpu mušmirzaļā krāsā, šūtu no zīda, kur katra poga un pogcaurums izdaiļots krāšņiem ziedu izšuvumiem.

Vēl ievēršamies „Belle Époque”, jeb „Skaistajam laikmetam”, kas valdīja Eiropā no 1870. gadiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Laika posms, ko raksturoja miers, ekonomiskā labklājība, tehnoloģiskie, zinātnes un kultūras jauninājumi. Par šo laiku  stāsta jūgendstila ziloņkaula krāsas zīda balles kleita ar melniem mežģīņu un pērlīšu izšuvumiem – pasakains tērps, kas kaunā atstātu visas pelnrušķītes, dusošās skaistules, sniegbaltītes un citas populāras pasaku daiļavas ar viņu greznajiem apģērbiem. Kopā ar kleitu arī neliels ieskats tās atjaunotāju darbā.

Restauratore Naģežda Ignatāne rāda stikla trauciņā ieliktās pērles, kas tiks piešūtas trūkstošajās vietās minētajai balles kleitai: mazākā no pērlītēm ir mannas graudiņa lielumā.

„Viņas krāso matus, cenšas vienmēr būt jautras un rādīt dzīves prieku. Viņas  dejo, brauc ar mašīnu, pašas labo motorā radušos defektus, spēlē tenisu, golfu, bridžu. Šīs sievietes zina, kur var pirkt labāko šokolādi, caurspīdīgas zeķes Viņas dzer, un ir  ļoti neapvaldītas.”  Tā  20. gs. 20. gados Latvijas  presē raksturoja tā dēvētas „flapper-meitenes”, jaunas enerģiskas, brīvdomīgas sievietes ar īsu matu griezumu, cigareti mutē un taisna piegriezuma kleitā līdz celim. Fliteru veidota krāsu kaskāde uz šāda ietērpa lieliski akcentē recošos jeb mutuļojošos 20. gadus pagājušā gadsimtā.