Muzejs "Latvieši pasaulē" apkopo priekšmetus no visām latviešu kopienām ārpus viņu dzimtenes. Te lūkojam gan Austrālijā, gan Brazīlijā darinātus tautastērpus no dažādiem materiāliem, bēgļu nometnēs gatavotās rotas. Būs stāsts arī par latviešu kokvilnas vācēju dibināto draudzi un darināto dievnama kroņlukturi Misisipi štatā ASV 20. gadsimta 50. gados. Gumijas zābaki "vēstīs" par šodienas latviešu strādniekiem Norvēģijā un uzzināsim, kā latviešu māksliniece veidoja "Covid" auskarus Igaunijā.

Muzejs darbojas jau 16. gadu un šobrīd tā krājumā ir aptuveni 26 tūkstoši priekšmetu. Kamēr muzejs  vēl meklē savu īsteno  mājvietu, tā izstāžu zāle un pētniecības centrs atrodas vienā telpā Berga Bazārā, bet krājums izvietots Latvijas Nacionālās bibliotēkas nelielā pagrabstāva istabā.

Muzeja vadītāja Marianna Auliciema stāsta, ka muzeja darbinieki vāc un apzina  dažādu laiku un dažādās  vietās dzīvojošu  latviešu stāstus, tāpēc arī no krājuma dārgumiem Marianna izceļ auskarus – zils stikla bumbulis  aplipināts ar  mazām sarkanām un oranžām piciņām – mākslinieciski un estētiski skaists rotājums, ko radījusi Igaunijā dzīvojoša latviešu māksliniece.

Raidījuma ieraksta reizē muzeja krājuma telpa atgādina tautas deju kolektīva noliktavu – uz galdiem izplāti brunči, ņieburi, villaines, krekli, vainagi, vestes un bikses. Muzeja darbinieki jau laikus gatavojas tautastērpu izstādei „Uzvilkt Latviju”, kas paredzēta šī gada jūnijā.

„Bet mūsu tērpiem ir interesantāki stāsti nekā tautas deju apģērbiem,” smejot bilst Marianna Auliciema. Viņa rāda Nīcas lindrakus – vieni ir oriģinālā – ķieģeļsarkanā krāsā, citi darināti no  sarkanas vilnas segas, vēl kādi – no iesarkaniem aizkariem. Svarīgi bija tikt pašam pie sava tautastērpa, vienalga kāds audums gadījās pa rokai bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara.

„Tautastērps nozīmēja piederību savai tautai, savai kultūrai, tā bija tava identitāte un goda lieta,” runājot par redzamo muzeja „Latvieši pasaulē” krājumu, teic tā glabātāja Guna Dancīte un abas muzeja vadītāju rāda vienu īpašu vainagu ar skaistu leģendu par to, ka tājā ieslēpts Latvijas karogs.

Lielākais priekšmets muzeja krātuvē ir no koka virpots kroņlukturis tautiskiem rakstiem, pieciem zariem – šādu iespaidīgu gaismekli reiz darināja latvieši, kas strādāja kokvilnas laukos Amerikas dienvidu štatā – Misisipi.

Aptuveni 20 gadus kroņlukturis glabājās Ņudžersijā dzīvojoša latvieša Jura Bļodnieka mājās, līdz Juris to atdāvināja muzejam, un muzejnieki cer, ka tad, kad viņi beidzot tiks pie savām pastāvīgām telpām, tur kroņlukturos varētu būt centrālais objekts.

Tikām muzeja darbinieki turpina braukt ekspedīcijās pa visu pasauli, intervējot latviešus un vācot priekšmetus, galvenais, lai konkrētai lietai būtu stāsts, jo tas rada vērtību tai mantai, teic Marianna Auliciema un rāda zaļganus liela izmēra  gumijas zābakus – lieciniekus smagam  darbam Norvēģijā nesenā pagātnē.

Sava veida septiņjūdžu zābaki no pasakām – ar tiem sperti pāris soļi un no zābakiem var tikt līdz savam kuģim, tiesa, bez brīnuma, bet ar savu darbu.