Nautrēnu  kultūrvēstures centrā lūkojam fotogrāfa Jāņa Gleizda amata rīkus, šķirstām daudzpusīgā mākslinieka Antona Kūkoja radošās lappuses un pie 1902. gadā tapušas kartes iepazīstam Latgales vēsturi un Rogovkas apkaimes vietvārdus: uzzināsim, kas ir zasķenoki, ūļņeicas, ruduki un dekteri.

Ar seniem vietvārdiem, kas lasāmi Nautrēnu pagasta kartē, un karti, kurā redzama Latgales vēsture, iepazīstinās  novadpētniece un kartogrāfe Andra Zubko-Melne. Savukārt viņas māsa, Nautrēnu kultūrvēstures centra krājuma glabātāja Mārīte Zubko stāsta par fotogrāfa Jāņa Gleizda  amata rīkiem un atklāj daudzpusīgā mākslinieka Antona Kūkoja radošās lappuses. Diži  Nautrēnu cilvēki un  skanīgi vietu nosaukumi būs šī raidījuma, tā  teikt, sāls.

Nautrēnu kultūrvēstures  centrā var iepazīt vairākas izcilas šīs puses personības: latgaliešu dziesminieku un zemnieku tiesību aizstāvi Pīteru Miglinīku, literātu un latgaliešu, rokraksta grāmatniecības pārstāvi Andrievu Jūrdžu, Somijā pazīstamo kinorežisoru Teivo Tulio, fotomākslinieku Jāni Gleizdu, dzejnieku Pēteri Jurciņu, un arīdzan Antonu Kūkoju. Viņa darbošanos vienā vai divos amatos nevar ietilpināt – Antons Kūkojs bija  dzejnieks, dramaturgs, stāstnieks, publicists, mākslinieks, režisors, aktieris, pedagogs. Iespējams,  plašāka publika Kūkoju atceras negantā Kazača tēlā filmā „Cilvēka bērns”.

Kultūrvēstures centrā vairākās informatīvās  planšetēs var  iepazīt Antona Kūkoja dzīves pieturzīmes un pašķirstīt viņa dzejas grāmatas.

Rēzeknē pie Latgales kultūrvēstures muzeja jau vairāk nekā 10 gadus ir aplūkojams Antonam Kūkojam veltītais piemineklis, bet šī pieminekļa metu, darinātu no ģipša un pārklātu ar bronzas krāsu, interesenti var apskatīt Rogovkā, Nautrēnu kultūrvēstures centrā. Skatos uz smaidošu  latgalieti: žakete vaļā, šķībi sagriezusies kaklasaite, atvērtu grāmatu rokā, droši vien lasa savas dzejas, un līdzās uz parka soliņa nolikts  nobružāts portfelis – tādu Antonu Kūkoju atceras viņa laikabiedri.

Blakus telpā pie citiem novadu raksturojošiem eksponātiem izlikta Antona Kūkoja glezna, ko mākslinieks darinājis pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, un tajā ir iegleznota ēka, kas nu jau vairākus gadu desmitus ir redzama  Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.

Nākamgad fotomākslas interesenti pieminēs fotogrāfu Jāni Gleizdu, 7. maijā svinot viņa simtgadi. Gleizds ir dzimis kaimiņu pagastā – Ilzeskalnā. Vēl viens izcils latgalietis, kas iemantojis pasaules  slavu ar savām melnbaltajām fotogrāfijām – aktiem, ainavām, portretiem, sporta mirkļiem. Savā mūžā Jānis Gleizds ir piedalījies vairāk nekā 800 izstādes, saņēmis pāri par 600 diplomiem no visas pasaules. Mākslinieka pūrā ir 170 medaļas – no tām 37 zelta.

24 gadu vecumā viņš cieta nelaimes gadījumā un pēc tā nācās amputēt abu roku plaukstas, tāpēc jo vairāk var apbrīnot mākslinieka prasmi veidot fotomākslas darbus. Nautrēnu kultūrvēstures centrā tiek glabāta ievērojama daļa no fotomākslinieka priekšmetiem.

Turpinājumā novadpētniece Andra Zubko-Melne īsumā izstāsta visas Latgales vēsturi, ko viņa kā kartogrāfe ir atšifrējusi 1902. gadā veidotajā kartē, kas arī aplūkojama Nautrēnu kultūrvēstures centra ekspozīcijā.

Ikdienā Andra Zubko-Melne strādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā par kartogrāfi un, liekot lietā savas amata prasmes un tīkojot apkopot dzimtās puses vēsturi, Andra vairākus gadus ir vākusi informāciju par  vietvārdiem Nautrēnu pagastā. Šī gada sākumā Rogovkas centrā ikviens var novērtēt  viņas veikumu, pētot  informatīvo karti-stendu latgaliešu valodā.  Tajā ir apkopoti vairāk nekā 900 dažādu kalnu, sādžu, ceļu un citu vietu nosaukumi, turklāt to rakstībā saglabāta Nautrēnu puses izloksne un līdz šim tas ir vienīgais šāda veida materiāls visā Latvijā. Mazāku šī stenda variantu Andra rāda ieraksta laikā.