Senākajā Vidzemes kūrortā - Ogrē - reiz pa parkiem pastaigājās turīgie baltvācieši. 20. gadsimta 20.-30. gados šī pilsēta kļūst par iecienītu sanatoriju vietu. Padomju laikos pilsētā jaunu vaibstu ienes trikotāžas kombināts. Ogri cauri gadsimtiem lūkojam šīs pilsētas Vēstures un mākslas muzejā. Te arī var uzzināt, kurā populārā latviešu filmā ir redzama Ogres vecā aptieka.

Ogres centrā Brīvības ielā reiz atradās divstāvu koka nams, 2. Stāvā bija dzīvokļi , bet pirmajā – skaistumkopšanas salons.  20. gadsimta  60. gados te uzcēla  ēku no  tālaika tradicionālajiem pelēkbaltajiem ķieģeļiem  un tajā  ierīkoja PSRS Valsts bankas Ogres filiāli. Kad padomju iekārta sabruka, še rosījās Ogres komercbankas darbinieki.

Gāja laiks, bija jau paredzēts ienākt citas bankas filiālei, bet māja nonāca pašvaldības rokas, un te pirms diviem gadiem atjaunotās telpās sāka dzīvot  citi dārgumi, piemēram, 20. gadsimta sākumā ar roku zīmēts plakāts, senas aptiekas interjers, oriģinālais pilsētas simbols - eksponāti Ogres Vēstures un mākslas muzejā.

Par bankas esamību liecina gan biezās durvis, gan inkasatora veste ekspozīcijā, naudas zīmes un naudas maiss, kas šūts ar speciāliem metāla diegiem. Bet  mēs kopā ar muzeja pedagoģi Janu Iesalnieci dodamies iepazīt muzeja bagātības, kas sākas ar laikmetu pirms mūsu ēras, te arī var uzzināt par kādu īpašu akustisku šī muzeja „rozīnīti”.

Ejot laikam līdzi, nonākam 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, kad Ogrē sāk būvēties galvaspilsētas turīgie ļaudis un brīvajos brīžos rīko dažādus izklaides pasākumus, par kuriem vēsta pašdarināti plakāti. Arī muzejā tāds apskatāms, zīmēts 1910. gadā, uz kura izdreijātiem burtiem lasāma informācija par Ogres svētkiem.

Pēc Pirmā pasaules kara dzīve Ogrē uzplauka no jauna, tad gan vācu tautības atpūtniekus nomainīja mūsu pašu tautieši.

Pilsētā atvēra vairākas sanatorijas, rosība bija tirgus laukumā, darbojas vairākas šuvēju darbnīcas un arī prasmīgi amatnieki rūpējās par to, lai Ogres nami būtu gan skaisti, gan funkcionāli. Tāda arī bija Pētera Šīrona aptieka, kurai interjeru darināja galdnieks Alberts Dreimanis.

Šis aptiekas interjers iekļuvis arī slavenajā filmā „Ilgais ceļš kāpās”. Vienā aptiekas plauktā ievietots monitors, kur rāda fragmentu no filmas „Ilgais ceļš kāpās”, kur Marta ar Arturu kara laikā satiekas ciema aptiekā. Bet  muzejā ir vēl skatāmas citas liecības par galdnieka Dreimaņa prasmi.

Vēl pakavējoties laikos, kad Ogrē notika vēžu balles, lopu skates un deju vakari, kā liecina plakāti muzeja kāpņu telpā, ekspozīcijā skatāms vēl kāds retums – krāsaina fotogrāfija, kas tapusi pagājušā gadsimta 30. gados.

Tas bija stāsts par Ogres vēsturi, kas skatāma pilsētas muzejā, pilsētā, kuras ģerbonī ir trīs priedes uz ūdens viļņiem, un ģerboņa oriģināls, kas tapa 1939.gadā arī ir še apskatāms.