No akmens cirvja līdz ķīmiskai rūpniecībai, bet pa vidu aizraujoši vēstures stāsti par Olaines iedzīvotājiem, Pirmā pasaules kara laika atradumiem, krogiem un kūdras purvu. Tos visu lūkojam Olaines Vēstures un mākslas muzejā.

Olaine kā  plastmasas, ķīmiskās un farmācijas rūpnīcu pilsēta ir tās zimols kopš padomju gadiem. Bet, protams,  ka  ikvienas apdzīvotas vietas vēsture ir krietni senāka. Un Olaine var lepoties pat ar ledus laikmeta atradumiem. No dziļām sendienām līdz  tagadnei – šādu nelielu, bet ļoti saistošu ekspozīciju var redzēt Olaines vēstures un mākslas muzejā, kas izvietots neparastā vietā – pagājuša gadsimta 60. gados celtajā daudzdzīvokļu mājā, tā saucamajā hruščovkā – augšējos stāvos dzīvokļi, bet pirmajā – muzejs ar stāstiem  par  Olaines iedzīvotājiem, Pirmā pasaules kara laika atradumiem, krogiem un  kūdras purvu.

Ja ledus laikmeta liecību – ziemeļbrieža ragus, kas atrasti šajā  apkaimē, var skatīt  Latvijas dabas muzejā, tad paša Olaines muzeja vecākais eksponāts ir  no akmens laikmeta - cirvis ar simetriski apaļu izdobtu caurumu kāta ievietošanai. Par to stāsta Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists Māris Ribickis.

Māris Ribickis ar lepnumu stāsta par ikvienu priekšmetu šajā muzejā: te ir vienīgais ķieģelis, kas saglabājies no bijušās Olaines muižas, te, lūk, naudiņas no tiem laikiem, kad šajā teritorijā valdīja zviedri un Lietuvas– Polijas ūnijas  pārstāvji,  un, lūk, tur – utu ķemme, kas piederējusi Pirmā pasaules karā vācu kareivim. Bet pirms skatām citus muzeja dārgumus, Māris Ribickis skaidro, kā radies šis vietas nosaukums.

Muzeja „pērļu” klāstā ir dzelzs ietaise ar diviem turekļiem, kuru galos ir tādas kā restes, ar kurām varēja ieveidot cirtas matos. Bet kamēr tajā laikā sievietes savu daili kopa, tikām vīri krogos uzdzīvoja, un to Olaines pusē netrūka.

Cauri Olainei Pirmā pasaule kara laikā gāja frontes līnija. Tika nopostīta gan Olaines baznīca, gan skola, gan pagasta nams. Par seno baznīcu muzejā liecina fotogrāfijas, bet par karu atgādina  priekšmeti, kas  piederēja gan vācu, gan krievu armijas kareivjiem.

Ienākot muzejā, viens no pirmajiem  eksponātiem  ir  gara stikla kolonna, kurā  vairākās kārtās sabērta kūdra. Tas ir stāsts par 1939. gadu, kad Olainē  nodibina kūdras fabriku. Par to liecina te redzamās frēzes, pamatīga lāpsta un koši sarkans  patafons.

Bet melnbaltās fotogrāfijas stāsta par to, kā Olainē sāka būvēt daudzdzīvokļu namus, kad pagājušā gadsimta 60.-80. gados te darbojas plastmasas pārstrādes, ķīmiskās un farmācijas rūpnīcas.

Balti flīzētā telpā ar laboratorijas galdu parasti spieto gan lieli, gan mazi  muzeja apmeklētāji, jo par rūpnīcu vēsturi  te  var noskatīties filmu,  gan arī  uz laboratorijas galda paspēlēt datora ģenerēto izziņas spēli par šo rūpnīcu  darbību.

Muzejā ir vēl divas „pērles” – krājums, kas ir apskatāms caur stiklu līdzīgi kā Nacionālajā mākslas muzejā, un istaba, kas tik organiski iederas šajā padomju laika celtajā ēkā. Tā ir istaba, kas ataino gan Olaines gleznotāja Andra Rumpētera dzīvi pagājušā gadsimta 70.- 80.gados, gan vidējā Olaines iedzīvotāja mitekli ar tā laika interjeru: sekciju, izvelkamo dīvānu, krāsu televizoru, paklājiem, lustru un tapetēm – viss te ir oriģināls un nācis tepat no Olaines.