Kas bija Olīvs Mētra un kā viņš fotografēja Raini dzejnieka pēdējā vasarā, kāda bija Ojāra Vācieša akmeņu kolekcija un kāpēc Andrejs Upīts lūdza Krišjānim Baronam nerātno dainu sējumu - atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim minēto literātu memoriālajos muzejos.

Par Olīvu Mētru, īstajā vārdā – Jāni Ķiploku, stāsta Raiņa un Aspazijas vasarnīcas muzeja galvenā speciāliste Astrīda Cīrule. Šī muzeja logos nesen parādījās palielinātu Olīva Mētras fotogrāfiju kopijas, kur redzami abi latvju literārie dižgari. Ja Olīvs Mētra būtu dzīvojis mūsdienās, viņu dēvētu par multimākslinieku – aktieris, komponists, dziedātājs, fotogrāfs un pateicoties viņa atmiņām, kas tika apkopotas grāmatā „Raiņa pēdējā vasara”, gaidot abu dzejnieku 150.dzimšanas dienu, Olīvu Mētru var arī dēvēt par rakstnieku.

Drīz pēc grāmatas „Raiņa pēdējā vasara” iznākšanas Memoriālo muzeju apvienība saņēma dāvinājumu no Amerikas: Olīva Mētras paziņa Oļģerts Ripa bija saglabājis fotogrāfa savulaik sūtītos darbus un tur starp dabas skatiem bijis viens attēls, kur Majoru pludmalē kopā ar Raini redzams arī pats Olīvs Mētra – fotogrāfija, par kuru tik bijis apraksts, nu beidzot ar Olģerta Ripas meitas sūtījumu nonāca muzeja rīcībā.

Andreja Upīša muzeja facebook vietnē var atrast video, kur Krišjāņa Barona muzeja speciālists Andris Ērglis Barontēva lomā un Upīša muzeja speciālists, literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis rakstnieka lomā izspēlē nenotikušu satikšanos, balstoties uz 1916. gada 29. jūlijā Andreja Upīša rakstītu vēstuli ar lūgumu nosūtīt nerātno dainu sējumu. Stāsta Arnis Koroševkis.

Ojāra Vācieša muzeja vadītāja Ieva Ķīse ir atvērusi dzejnieka rakstāmgalda atvilktni un uzskaita dažus no Ojāra Vācieša akmeņu kolekcijas, blakus telpā, izstāžu zālē – pērnā gada novembrī tika atvērta pastāvīgā izstāde, kura veltīta šai dzejnieka aizrautībai ar akmeņiem. Te stikla vitrīnā redzami daži no dzejnieka kolekcijas un apkārt vitrīnai no akmeņiem izlikta monogramma O. V. Kā stāsta muzeja vadītāja, šie akmeņi ir no Ojāra Vācieša dzīves ceļa, tie ir pacelti vietās, kur savulaik dzejnieks mitis vai bieži staigājis, bet “akmeņu slimība” Ojāram Vācietim piemitusi jau zēna gados.