„Stāv savā sarga vietā bāka-,

Tai kuģi jūrā garām slīd;

Jo tumšāks laiks, jo redzamāka

Tā kuģiniekam tālē spīd.

To vērodams, viņš izbēg postu.

Kas klintīs, sēkļos viņam draud.

Un nevildamies aizsniedz ostu.

Kur tas pēc vētrām mieru baud.”

1931. gadā rakstīja dzejnieks Vilis Plūdons. Tādi kuģotāju sargi kopš sendienām ir daudzviet slējušies Baltijas  jūras piekrastē un šoreiz aplūkojam tuvāk divas bākas, kas Latvijas teritorijā darbojās kopš 19.gadsmita.

Ar vecākas  mūsu bākas titulu lepojas Ovišu bāka, bet no Užavas bākas paveras viens no skaistākajiem skatiem uz Baltijas jūras krastiem. Izstaigājam abus šos gaismas torņus un uzzinām to vēsturi, kā arī paklausāmies miglas tauri un nedaudz arī apgūstam Morzes ābeci.

Užavas bāka

Užavas bāku uzcēla 1879. gadā, toreiz to pazina ar nosaukumu „Bakofen” jeb tulkojumā no vācu valodas – cepeškrāsns. Bāka tika sagrauta Pirmā pasaules kara laikā un 1925. gadā atkal atjaunota sākotnējā izskatā. Kopā ar bakas uzraudzi Ivetu Rūdi, kura te strādā vairāk nekā 25 gadus, dodamies pa kāpnēm augšup uz bākas virsotni.

Bākas trepes lepojas ar margām vienā pusē – tas bākas darbinieku ērtību labad, bet pašā augšā sendienu optiku nomanījusi mūsdienīga lampa, kura ieslēdzas un izslēdzas automātiski, bet ārpus torņa var baudīt skatu uz jūru.

Jāteic agrāk Užavas bākas signāls bijis vienkāršāks, kā rakstīts 1924. gada avīzē „Nedēļa” šai bākai uguns bijusi „4 balti zibeņi, kas atkārtojas pēc 6 zekundēm.”

Pagalmā Iveta Rūde parāda, ar ko vēl šī bāka ir īpaša – te sarga mājoklis ir sabūvēts kopā ar pašu torni un tajā aplūkojama vēl kāda pēc skata necila ēka, kas saglabājusies no tiem laikiem, kad šo bāku cēla.

Ovišu bāka

„Ovišu bākas pirmsākumi meklējami ap 1814. gadu un toreiz jūra atradusies no bākas vietas apmēram 2km attālumā. Tagad bākas torni no jūras šķir vien 360m liels attālums. Mūsu vecākā bāka Ovišos, kura joprojām darbojas, turpina spītēt visiem likteņa un jūras vējiem un tumsā spoži iezīmē vienu no kuģošanai bīstamākajām vietām mūsu jūras piekrastē,”  tā par  manu nākamo  apskates vietu raksta Normunds Smaļinskis TV režisors, fotogrāfs, ceļotājs, aizrautīgs bāku vērotājs un gids.

Šeit var aplūkot ne tikai pašu bāku, bet arī ekspozīciju par bāku darbību -  motorus, lampas, instrumentus – visas iekārtas, kas agrāk nodrošināja bāku  darbību. Arī radio telegrāfs pieder pie kuģniecības un tajā skaitā bāku ikdienas, ar to iepazīstina ilggadējā bākas uzraudze Iveta Bādere.