Maza praktiska grāmatiņa, kur smelties padomus augļkopībā - tādu 17. gadsimta 70. gados Rīgā izdeva čehu izcelsmes dārzkopis Jirži Holīks; Skultes kora karoga atjaunošanas stāsts, mīlestības liecinieks izsūtītajam siguldietim un 1898. gadā fiksēts Miķeļa un Līzes Krastiņu 60. gadu kāzu jubilejas foto – dārgumi Turaidas muzejrezervāta krājumā.

 20. gadsimta sākumā celtajā toreizējā Turaidas muižas graudu kaltes ēkā nu atrodas viens no Turaidas muzejrezervāta krājuma namiem. Kā teic galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane, te glabājoties neliela izmēra priekšmeti, tomēr viens no  šejienes vēstures lieciniekiem ir pamatīgu apmēru: pāri par diviem metriem  garumā un divi metri augstumā. Tā atdarinājums ir  apskatāms Klaušinieku mājas ekspozīcijā, kur pirms stāsta par pašu oriģinālu iegriežamies kopā ar Turaidas muzejrezervāta krājuma galveno speciālisti Aiju Dzeni. Stāsts ir par Skultes kora karogu.

No sena milzeņa pievēršamies citai  krājuma pērlei Turaidas muzejrezervātā – vēl senākai, izmēros pavisam nelielai un šobrīd vienīgajai Latvijā. Tā ir grāmata augļkopjiem cigarešu kārbiņas lielumā, un to savulaik sarakstījis un Rīgā izdevis izbijis teologs un žurku ķērājs čehu izcelsmes dārzkopības speciālists Jirži Holīks. Par šo retumu, kas savulaik glabājās Rīgas senatnes un vēstures pētnieku bibliotēkā, stāsta  Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Edgars Ceske.

 „Ja ķiršus vai plūmes stādām no kauliņa, tad šo kauliņu  pirms tam vajag iemērkt  medus un piena maisījumā, tad  kokam augļi būšot saldāki un pirms to kauliņu liek zemē, ar nazi vajag nedaudz iešķelt, lai asns vieglāk nāk laukā,” tā skan viens no Jirži Holīka padomiem dārzkopjiem.

Drīzumā paredzēts laist klajā šīs grāmatas faksimilizdevumu latviešu valodā ar komentāriem. Bet vēl par grāmatas autora dzīvi Rīgā stāsta Edgars Ceske.

Nākamais  krājuma priekšmets stāsta par izsūtījuma laiku: tā ir neliela ģipša statuete – smaidošs pliks puisēns apaļiem vaigiem, ausaini galvā un velteņiem kājās. Par  šo represētā siguldieša Edmunda Sosnovska mīlestības liecinieku stāsta krājuma nodaļas vadītāja un galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane.

Minēto skulptūru Edmundam Sosnovskim darināja divi viņa draugi – viens bija pazīstamais latviešu teātra un kino režisors Voldemārs Pūce un otrs – Visvaldis Kraulis, kurš izsūtījumā kopā ar Voldemāru Pūci nodibināja pirmo profesionālo leļļu teātri, Kraulis vēlāk kļuva par Komi republikas galvaspilsētas Siktivkaras galveno mākslinieku.

„Un tagad mēs jums parādīsim mūsu mīļāko krājuma priekšmetu,” teic Līga Kreišmane un izvelk A-4 formāta pabalējušu fotogrāfiju, ieskautu pašdarinātā koka zariņu rāmī. Tajā latviešu zemnieku pāris – vīrs ar sirmu bārdu un māmiņa gaišā lakatā. Sena lieta ar neparastu stāstu.