Cēsu Svētā Jāņa baznīca reiz bija Livonijas ordeņa galvenā garīgā vieta. Baznīca līdz mūsu dienām ir saglabājusi stāstus par ordeņa mestriem, unikālu viduslaiku kapu plākšņu kolekciju, Igaunijas profesionālās glezniecības pamatlicēja Johanna Kēlera gleznoto altārgleznu, pagājušā gadsimta sākumā uzstādītās ērģeles ar Mārtiņa Lutera portretu uz to prospekta. Un baznīcas torni ir cēlis pirmais zināmais latvietis – lībiešu izcelsmes būvmeistars Mārcis Sārums. Lieldienās pastaigājamies šajā dievnamā.

Cēsu Sv. Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs ved gar sastatnēm, jo dievnamā kūsā rosība, baznīcā turpinās restaurācijas darbi. Raidījuma ieraksts notiek vēl pirms jumta kupolā tika atrasta kapsula ar vēstījumiem, kas rakstīti 19. gadsimta 50. un 60. gados, bet arī šajā ekskursijā uzzinām, ko jaunu un pārsteidzošu par šī dievnama vēsturi.

Veram augstās portāla durvis un mācītājs Kreicbergs vērš skatu uz mītiskiem pūķveidīgiem radījumiem, kas iegrebti portāla cilnī.

Vēsturnieka Gundara Kalniņa grāmatā "Cēsu Svētā  Jāņa baznīca" par šiem radījumiem ir rakstīts šādi: „Mākslas vēsturniece Baiba Eglīte šo tēlu simboliku saista ar grēku un pagānismu, savukārt otrā cilnī attēloto figūru traktē kā alegorisku Kristus uzvaru pār neticīgajiem, ko simbolizē pakļauts un iebiedēts suns ar pieglaustām ausīm. Taču abu tēlu uzdevums tāpat kā groteskām un gargulām Eiropas viduslaiku baznīcu arhitektūrā, bijis atbaidīt sātanus un dēmonus var gluži pretēji – tos iemiesot, lai baznīcēniem skaidri paustu vēstījumu –ļaunums un briesmas ir palikuši ārpus dievnama sienām.”

Bet, ja reiz esam nonākuši telpā, kas ved uz baznīcas torni, tad jārunā par Mārci Sārumu - lībiešu izcelsmes namdaru meistaru, vienu no lielākajiem Vidzemes guberņas būvuzņēmējiem, kura vadībā 19. gadsimtā, laika posmā no 30. līdz 50. gadiem uzcēla vai pārbūvēja daudzas Vidzemes baznīcas un muižu kungu mājas. Sāruma izcilākais darbs ir Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis, par kura modeli viņš 1853. gadā Melngalvju namā sarīkotajā izstādē ieguva mazo sudraba medaļu.

Vēl, lūkojot senās kapu plāksnes, mācītājs Didzis Kreicbergs norāda uz kādu, kur attēlots bruņās tērpts vīrs ar milzum garu zobenu rokās, tas ir viens no Livonijas ordeņa mestriem Hermanis fon Brigenejs.

Ja runājam par citiem ne-latviskas izcelsmes veikumiem Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, noteikti ir jāpiemin igauņu mākslinieka Johana Kēlera darinātā altārglezna „Golgāta”, kura, kā rakstīts Gundara Kalniņa grāmatā, tika dēvēta par gleznu, kas maksā miljonus un par kuru 1938. gadā Cēsu novadpētnieks Kārlis Dzirkalis min, ka šo darbu savulaik vēlējušās atpirkt Rīgas Doma un citu galvaspilsētas baznīcu draudzes, taču cēsinieki nav gribējuši no tās šķirties un visus piedāvājumus noraidījuši.

Tikai ienākot altāra nodalījumā acīgs skatītājs pamana vienu no logu vitrāžām, kas atšķiras no pārējām - rotātām ar ziediem, ornamentiem un dižciltīgu dzimtu ģerboņiem. Te ieraugām baltu balodi – svēta gara simbolu uz zem tā mūsu valsts ģerboni. Šo vitrāžu, kā uz tās rakstīts, 1938. gadā dāvinājusi Cēsu krājaizdevumu kase.

Baznīca laika gaitā tā bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams un savulaik te darbojās divas draudzes - vācu un latviešu, bet gadsimtiem ilgi tā nes Jāņa Kristītāja vārdu. Šī svētā tēls ir labi redzams uz kanceles kupola un kancele ir senākā līdz mūsu diena saglabājusies baznīcas iekārtas daļa, tā ir celta 1754. gadā, pēc kārtējā ugunsgrēka, kas postīja dievnamu.