Mākslinieku pāris – gleznotāji, grafiķi, porcelāna apgleznotāji, ilustratori, modernisti un kubisti: Romans Suta apveltīts ar versmainu un ekspansīvu raksturu, bet Aleksandra Beļcova dēvēta par gara aristokrāti. Viņu dzīvoklī Rīgas centrā, Elizabetes ielā, ir izveidots muzejs, kurā var iepazīt mākslinieku radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni. To pašu var izdarīt arī vietā, kur tapis šī raidījuma ieraksts – jaunajā muzeju krātuvē Pārdaugavā, Pulka ielā.

Pāris pieturpunktos no mākslinieku atstātā mantojuma mēs iepazīsim viņu dzīvi un daiļradi, un to mums palīdzēs izdarīt mākslas zinātniece, R.Sutas un A.Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva – ar stāstu par Romana Sutas fraku un Aleksandras Beļcovas kleitu Preses ballei, ar gleznu, kurā attēlota viņu meita Tatjana Suta baletdejotājas tērpā, un ar stāstu par neganto dzīvokļa kaimiņieni.

Nataļja Jevsejeva izvelk palielinātu fotogrāfiju, kurā mākslinieku pāris redzams kādā no preses ballēm pagājušā gadsimta 20. gadu nogalē. Suta tērpies frakā, Beļcova – spožā brokāta kleitā. Krātuvē glabājas arī fotogrāfijā redzamā fraka.

Kā norāda Nataļja Jevsejeva, muzejs ticis iekārtots, pateicoties abu mākslinieku meitas Tatjanas Sutas novēlētajam mantojumam. Tatjana Suta, mākslas zinātniece un žurnāliste, kura Latvijas Televīzijā veidojusi neskaitāmus raidījumus par mākslu, jaunībā bija nopietni aizrāvusies ar baletu. Pusaudzes gados, gatavojoties savai pirmajai lielajai lomai, Tatjanu gleznā ir fiksējusi māte.

Senās fotogrāfijas arī lieti noderējušas, kad vajadzējis iekārtot Sutas un Beļcovas muzeju, jo fotouzņēmumos labi redzams, kura glezna pie kuras sienas atradusies, tāpat tajos skatāmi arī citi interjera priekšmeti dzīvoklī. Protams, fotogrāfijas ir arī liecības par to, kā Aleksandra Beļcova, jau tautas ienaidnieka atraitne, esot svinējusi dzīvi (jo Romans Suta 1941. gadā aizbrauca uz Gruziju, kur strādāja Tbilisi kinostudijā, līdz 1943. gadā viņu apcietināja par maizes kartīšu viltošanu un gadu vēlāk bez tiesas sprieduma viņam izpildīja nāvessodu). Fiksētajos fotomirkļos redzama arī pagājušā gadsimta 50. gadu nogale, kur Sutas un Beļcovas dzīvoklī pie klāta galda sēd namamāte un viņai apkārt daudzi tā laika inteliģences pārstāvji.

Vienā no fotogrāfijām viesu vidū līdzās Aleksandrai Beļcovai redzama sieviete cirtotiem matiem. Kā jau padomju laikos ierasts, pilsētas centra lielajos mitekļos tika ierīkoti komunālie dzīvokļi, un arī māksliniekiem nācās savu dzīvojamo platību dalīt ar citiem, ar kuriem sadzīvošana tik gluda vis nebija.

Tālāk, pievēršoties Romana Sutas daiļradei, Nataļja Jevsejeva vērš uzmanību uz māla traukiem, kurus pagājušā gadsimta 30. gados pēc Sutas zīmējumiem apgleznoja Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā. Nataļja Jevsejeva rāda vēl citus Sutas apgleznotos traukus, kas muzeja kolekcijā nonākuši ieplēsti, bet, pateicoties restauratoru darbam, atguvuši savu agrāko košumu. Tāds ir arī nākamais stāsts par Romana Sutas gleznu, kurai vairākās vietas bija nolobījusies krāsa un šo baltos plankumus vārda tiešā un pārnestā nozīmē atšifrējusi un veiksmīgi aizpildījusi restauratore Liene Visendorfa.