Vienas dzimtas vēsture caur stāstiem, priekšmetiem un rekonstruētu blindāžu – to skatām Sēlpils pagasta Ābeļu-Putniņos privātkolekcijā „Dzimtas klēts”. Lūkojam izšūtus galdautus, pašdarinātus tautastērpus, slēpes, trauku skapi un barona Korfa dāvinātus ratu riteņus, kā arī uzklausām Jāņa Bites stāstījumu par viņa senču dzimtu.

2006. gadā, radu mudināts, Jānis Bite sāka darbu pie dzimtas vēstures un lietu kolekcijas izveides un jau pēc gada „Ābeļu-Putniņu” vecajā klētiņā notika dzimtas kolekcijas svinīgā atklāšana. Nu šeit tiek aicināti tūristi, kuriem mājas saimnieks labprāt izrāda šo krājumu un, kas zina, cik daudziem arī dod ierosmi apzināt savu senču gaitas ne tikai stāstos, bet arī saglabājot priekšmetus, kas dzimtai piederējuši. Te stāsts sākas ar 1907. gadu, kad Jāņa Bites vectēvs arī vārdā Jānis Bite, padzirdējis, ka šaipus Daugavai tiek pārdotas mājas, ņēma savu sievu Annu un no Krustpils puses pārcēlās pāri upei uz Salas pagastu.

Vectēvs Jānis te ierīkoja plašu saimniecību: bija dzīvojamais nams, kūts, rija, saimniecības ēkas, bet tad pienāca Pirmais pasaules karš, ģimene devās bēgļu gaitās, Jānis Bite iestājas strēlniekos, mājvietai pāri gāja frontes līnija un pēc kara, kad Bites ģimene te atgriezās, no ēkām un iekoptās saimniecības pāri palikušas tik drupas.

Pirmā pasaules kara laiks, pieminot strēlnieku Robertu Socki, aplūkojot šāviņu atliekas un uzklausot stāstus par dzīvi blindāžā, ir daļa no Bites, Socku Žilinsku, Skudru, Martinovsku un Jērcānu dzimtas vēstures, tāpēc tagad dodamies atpakaļ uz klētiņu, pie kuras ārsienas gozējas jau pieminētais barona Korfa dāvāto ratu ritenis un klausāmies Jāņa Bites stāstu par viņa dzimtu.