No vēsturiskā te ir ļoti maz, pati ēka, tā Puikules muižas tagadējā vadītāja Vivita Vītiņa teic par masīvu ēku ar varenām kolonām vestibilā un zivju baseinu pagrabā. Te  Vivita kopā ar palīgiem pa gabaliņam atsedz sendienas un līdzās tām top jaunāku laiku vēstures ekspozīcijas – trauku un līgavu kleitu izstādes. Raidījumā Vietu lietas Latvijā ielūkojamies neogotikas stila kungu namā, kas  celts 1861. gadā.

Te saimniekoja  fon Klotu dzimta sešās paaudzēs. Lielākais reformators bijis piektais nama īpašnieks Reinholds Klots, kurš muižu pārņēma 19. gadsimta 70. gados, viņš meliorēja laukus, viens no pirmajiem  tagadējā  Latvijas teritorija izveidoja melnraibo govju šķirnes ganāmpulku un arī uzlaboja darba zirgu šķirni un pavairoja to līdz 46 zirgiem, kuru staļļi saglabājušies vēl šodien. Bet nu ejam iekšā kungu namā, un pirmais ievērības cienīgais interjera elements no Klotu laikiem ir masīvās kolonnas, kas izskatās kā pasaku izrādes butaforijas.

Kā rakstīts interneta blogā par Puikules muižu, tad „tagad redzamais kungu nams ir celts  no ķieģeļiem, kuri izgatavoti tepat netālu Pociemā  un ēkas celtniecībai izmantoti ap 9 milj. ķieģeļu. Progresīvi noskaņotos Klotus nesaistīja  tajā laikā pēc klasicisma stingrajiem kanoniem celtās ēkas. Muižas ķieģeļu pils ir radīta, meklējot jaunus stilus, un arī savā gatavajā versijā tā piedzīvo dažādas modernizācijas un jaunā stila ieviestas pārmaiņas Pašā ēkā ir vērojams piecu stilu eklektisms, apvienojoties gotikai, neogotikai, barokam, klasicismam un jūgendstilam. Šos stilus arhitekts ir apvienojis ļoti prasmīgi un mēreni, padarot ēku par skaistu un monumentālu celtni, nevis banālu pakaļdarinājumu”.

Te no baronu laikiem saglabājušies dekoratīvie koka paneļi, greznas krāsnis, bet šī vieta ir īpaša ar to, ka te ir sakopta nama iekšpuse, āriene un arī parks – teic fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis, kurš ir veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti un izdevis jau trīs sējumus enciklopēdijai „Muižas Latvijā”.

Puikules muižas kungu nama zālēs daudzus senos vaibstus ir pabojājuši skolas gadi. Pēc agrārās reformas 1920. gadā te kādu laiku daļu telpu izmantoja netālas linu fabrikas kantora darbinieki, bet kopš 1938. gada līdz 2014. gadam te atradās Puikules pamatskola. Un atbilstoši mācību iestādes prasībām, tika izjaukts viens no greznajiem kamīniem.

Tālāk ceļš ved uz nelielu telpu, biezām durvīm un vēl biezākām sienām-  nonākam fon Klotu vērtīgo lietu glabātavā. Atliek minēt, kas reiz ir glabājies šajā seifā, bet kad pirms vairākiem gadiem veidoju raidījumu par Jaunauces pili, tad tās saimnieces stāstīja, kad šādā minibunkurā baroni glabājuši  dārglietas un vērtspapīrus, kas apliecina viņu īpašumtiesības un piederību  muižnieku kārtai. Zelta un sudraba dālderus tādos seifos retāk turējuši.

Tālāk ejot pa bijušajām kungu istabām, nonākam telpā, kas iztālēm atgādina feju  ģērbtuvi, pie sienām un uz pakaramajiem plandās dažādu stilu baltas kleitas, par to stāsta Vivitas kolēģe Dace Tauriņa.

Milzīgajam namam ir arī plaši pagrabi, arī tie glabā vēstures stāstus un ir  domāti apskatei.

Vēl ārpus ieraksta palika  20. Gs. 70.- 80. gadu stilā iekārtots tipveida padomju pilsoņa dzīvoklis, skolas ekspozīcija, pusgadsimtu seni audumi,  porcelāna un stikla trauku kolekcija un pastaiga pa parku. Vairākas kungu nama zālēs nemitīgi top jaunas izstādes, zem vairākām krāsu kārtām tiek atklātas vēsturiskās interjera  detaļas.

Radošumam nav robežu, smej Vivita un Dace.