Rēzeknes vēsturi kopā  ar vēsturnieku Kasparu Strodu iepazīstam Latgales Kultūrvēstures muzejā: tur uzzinām, kā tapa piemineklis „Latgales Māra", kāds izskatījies pilsētas kosmētiskais kabinets 20. gs. 30. gados un kāda ir Rēzeknes saistība ar Olimpiskajām spēlēm 1980. gadā Maskavā.

1324. gadā  rakstītajos avotos pirmoreiz minēta Rēzeknē uzbūvētā Livonijas ordeņa mūra pils. Tagad no šīs varenās celtnes pāri palikušas tik drupas pilsētas centrā, pilskalnā, un atradumi no viduslaiku cilvēku dzīves skatāmi muzejā, bet pils fragmenti izkaisīti pa neskaitāmiem Rēzeknes namiem un ceļiem  turpina savu dzīvi.

Rēzeknes un visas Latgales simbols ir piemineklis „Vienoti Latvijai”, kuru tautā jau izsenis sauc par Latgales Māru. Tā  kompozīciju veido  trīs figūras: ķēžu rāvējs, ceļos noslīgusi tautumeita un meitene ar krustu rokā.

Pieminekli atklāja 1939. gadā, bet  iecere par pieminekli, veltītu Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem, parādījās 1930. gadā, kad ielika tā pamatakmeni un sāka vākt ziedojumus celtniecībai. Pieminekļa metu izstrādāja Ludzā  dzimušais  mākslinieks Leons Tomašickis.

Pieminekļa atklāšana bija svarīgs notikums Latvijas mērogā, par tā  norisi  tolaik rakstīja  visi laikraksti:

"Šorīt agri kārtējais Rīgas vilciens Rēzeknē atveda goda viesus no galvas pilsētas: Valsts Prezidenta pārstāvi armijas komandieri ģenerāli  Krišjāni Berķi, valdības locekļus un citus augstākos armijas virsniekus.  Bez vietējām organizācijām un biedrībām pilsētā ieradās arī visas Latgales pilsētu vecākie, apriņķu priekšnieki un apriņķu vecākie,  tiesu iestāžu vadītāji un daudzas citas  delegācijas.

Tieši pl.11 visās septiņās Rēzeknes baznīcās sākās svinīgi dievkalpojumi, kuros piedalījās arī valdības locekļi. Visas baznīcas bija dievlūdzēju pārpildītas, bet plašais katoļu dievnams, kur dievkalpojumu turēja bīskaps J. Rancāns, visus baznīcēnus nespēja uzņemt."

Tā drukāts avīzē „Brīvā Zeme” 1939. gada 9. septembrī. 1993.gadā "Latgales Māru" atjaunoja Andrejs Jansons un to svinīgi atklāja trešo reizi.

Skatot tālāk nozīmīgus faktus un notikumus Rēzeknē, redzam, ka 1921. gada  janvāra beigās pilsētā dislocējās 9. Rēzeknes kājnieku pulks. Tieši līdzās kājnieku pulka ekspozīcijai Latgales Kultūrvēstures muzejā redzams iekārtojums, kas vairāk iederētos kādas jaunkundze vai kundze buduārā - krēmkrāsas spoguļgaldiņš, uz kura rindojas pudelītes, bļodas, piestas un arī aptiekas svari. Izrādās, šis sievišķības un dailes stūrītis ir saistīts 9. Rēzeknes kājnieku pulka virsnieka vietnieka Alberta Irbes dzīvesbiedri Zinaīdu Irbi - pirmo  diplomēto kosmetoloģi Latgalē.

 Noslēdzot iepazīšanos ar Rēzeknes vēsturi un šīs pilsētas  cilvēkiem uzzinām, kāda ir Rēzeknes saistība ar 1980.  gada vasaras Olimpiskajām  spēlēm.