Kāds gudrais reiz ir teicis: “Viena no lietām, ko mēs apbrīnojam porcelānā, ir tā smalkais trauslums. Mums vajadzētu iemācīties novērtēt to pašu cilvēkos.”
Pašmāju ražojumos smalko trauslumu rīdzinieki sāk iepazīt, kad 19. gs. 50. gados krievu uzņēmēja Kuzņecova rūpnīcā sāk ražot porcelāna traukus. Vēl pēc pāris desmitgadēm Rīgas nomalē Mīlgrāvī sāk darboties vācu fabrikanta Jesena porcelāna ražotne. Laikam ritot un mainoties varām, abas šīs rūpnīcas tiek apvienotas vienā – Rīgas Porcelāna fabrikā, kurā augstā kvalitāte un mākslinieciskais izpildījums nāca līdzi pūrā ar abu minēto fabriku meistariem, gan parādoties jauniem talantīgiem trauku dizaina un apgleznošanas māksliniekiem.
Dizaina ikonas, smalki izzīmēti autoru darbi un ikdienā lietojami priekšmeti - ielūkojamies Rīgas Porcelāna muzeja krātuvē, kur uzklausām stāstus par izstrādājumu tapšanu, izciliem meistariem un uzzinām, kā atšķirt augstvērtīgu porcelānu no masu produkcijas.
"Interesanti izņēmumi, mazi aspekti, blakus tēmas – tas ir tas, ko mēs nevaram parādīt ekspozīcijā," saka Rīgas Porcelāna muzeja direktore Iliana Veinberga, kura uz galda ir sarindojusi dažādu autoru darinātus traukus un sāk iepazīstināšanu ar Porcelāna fabrikas meistaru darinājumiem.
Pirmais stāsts par Olgu Neimani-Kateņevu un viņas apgleznoto šķīvi – trauka centrā, jeb šķīvja spogulī, kā man paskaidro Iliana Veinberga, uzzīmēta buru laiva viļņos un uz šķīvja malām – kaiju silueti.
Otrs porcelāna darbu autors, ar kura apgleznoto šķīvi iepazīstina Iliana Veinberga, ir Vladimirs Kandijevs. Par viņa darbu bija stāsts jau raidījumā par Dauderu muzeja krājumu – 1938. gadā uz valsts svētkiem toreizējam kara ministram, ģenerālim Jānim Balodim Kuzņecva fabrikas pārstāvji uzdāvināja porcelānā gleznotu ministra ģīmetni, ko gleznojis Vladimirs Kandijevs. Tagad Porcelāna muzejā veros uz vienkāršām taisnas formas krūzēm ar ogu rakstu un smalkāku darbu – šķīvi un tasīti rotātu stilizētiem ziediem, putniem un latvisku saulīšu rakstu.
Šajos laikos rūpnīcā arī sevi piesaka vairākas talantīgas mākslinieces – Beatrise Kārkliņa, Ilga Dreiblate, Vera Veisa un arī Zina Ulste.
Noslēdzot Porcelāna rūpnīcas stāstus, Iliana Veinberga uzmanību vērš uz nelielusaldumu trauku – tas izzīmēts ņirbošiem zilziliem ziediņiem un uzraksts otrā pusē vēstī – Rīgas keramikas fabrika, rokudarbs,V.Jeremneko 1944. gads.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X