„Uz bērnu dienu mājām labāk iet kājām basām. Ar atmiņu pauniņu uz pleca," tā rakstījis Roberts Mūks.

Dzejnieks, filozofs un reliģiju pētnieks Roberts Avens, zināms kā Roberts Mūks, ir dzimis Rēzeknes apriņķa Galēnu pagastā un viņa dzimtajā vietā, tagadējā Riebiņu novada Galenu pagasta bijušās internātskolas telpās ir izveidots viņa muzejs. . Raidījumā Vietu lietas Latvijā izzinām viņa darba un pīpēšanas paradumus, aplūkojam arī Roberta Mūka rokrakstus, kaklasaišu kolekciju, bibliotēku, mēbeles un rakstāmgaldu.

Kad Roberts Mūks 2006. gadā aizgāja aizsaulē, viņa atraitne Elza Avena nodeva Galēnu ļaudīm Roberta Mūka piemiņas lietas ar novēlējumu te ierīkot muzeju. Un nu jau vairākus gadus, pateicoties galēnietes, bijušās latviešu valodas un literatūras skolotājas Martas Bindukas enerģijai, šāds muzejs ir tapis un vienuviet ir aplūkojamas šīs izcilās personības piemiņas lietas: grāmatas, rokraksti, mēbeles, darba kabineta iekārta,rakstāmmašīnas, viņa pīpju un kaklasaišu kolekcijas, fotogrāfijas. Kā arī te var uzklausīt Martas Bindukas stāstījums par tām un pašu lietu saimnieku.

„Ikdiena man ir rutīna. Pulksten septiņos ceļos, no astoņiem līdz vienpadsmitiem pie galda strādāju, tad eju pastaigāties. Paēdu lenču, noguļu pusstundu. No 14 līdz 16 atkal pie galda. Tad eju staigāt. Vakarā lasu avīzes,” savu ikdienu aprakstījis pats Roberts Mūks.

Kā īpašas un svarīgas lietas te ir apskatāmi svēto rakstu izdevumi un krucifikss – mantas, ko jaunais Roberts Avens paņēma līdz, kad 1943. gadā tika iesaukts leģionā.

„Mani nodarbina Dieva jautājums. Dieva esamību nevar racionāli pierādīt, bet – un tas ir izšķiroši – cilvēks pats var sevī attīstīt „dievišķo dzirksti”, kas viņam ļauj nonākt saskarsmē ar transcendentālo dievību. Pamatprincips te ir – tikai līdzīgs saprot līdzīgu, tāpat kā tas ir mīlestībā. Dievam ir jābūt tāpēc, ka bez kaut kā tāda cilvēka dzīvei trūktu attaisnojuma,” rakstījis Roberts Muks.

Līdzās darbistabai kaklasaišu un pīpju kolekcijai ir atpūtas istaba, kur var aplūkot informācijas stendus par Roberta Mūka dzīves gājumu un arī apskatīt istabas saimnieka dīvānu, atpūtas krēslus, pie sienām ierāmētus mākslas darbus, sienu dekorus un Latgales keramiku.

„Bet nu es esmu atkal mājās Un kājām basām Klīstu pa Latgales ceļiem Kopā ar veļiem,” tā Roberts Mūks.