Hercogu Bīronu laikos lustras bija tikai dažās telpās. Tagad dažādu laikmetu un stilu apgaismes ķermeņus var aplūkot daudzās Rundāles pils istabās, zālēs un kabinetos. Atzīmējot Rundāles pils muzeja 50 pastāvēšanas gadus, ielūkojamies dažu gaismekļu vēsturē. Interesējamies, kāpēc nelielas Kurzemes baznīcas lustras ir pats vērtīgākais apgaismes ķermenis Rundāles pilī, iepazīstam ragu svečtura izskatu un ielūkojamies krātuvē, kur glabājas lustru lausku gabaliņi.

Stikla un kristāla piekariņi ziedu, lāsteku, ozollapu formā, apzeltītas misiņa bumbas, izliekti stikla zari, gliemežvāku formā veidoti šķīvīši sveču pilienu uztveršanai: greznuma kvintesence,kas aplūkojama Rundāles pils apgaismojumā.

Kā stāsta Rundāles pils muzeja galvenā krājuma glabātāja un krājuma nodaļas vadītāja Kristīne Budže, tad hercogu Bīronu laikos 18. gadsimtā lustras bija tikai dažās telpās. Tagad dažādu laikmetu un stilu apgaismes ķermeņus var aplūkot daudzās Rundāles pils istabās, zālēs un kabinetos.

Rundāles muzeja apmeklētājiem ir iespēja aplūkot pils pagrabā izvietoto priekšmetu ekspozīciju, kur redzami apgaismes ķermeņu fragmenti, kas atrasti tepat pils apkaimē. Savukārt krājumā Kristīne Budže rāda lustru fragmentus: kādu piekariņu, gabaliņu no lustras zara vai tikai tērauda stieni, uz kura vēra virsū pārējas apgaismes ķermeņa detaļas. Šīs atliekas nereti  vien ir vienīgie puzles gabaliņi, kad restauratoram ir jāatjauno un jāsaliek kopā kāds sens gaismeklis.

Tagad, ejot pa Rundāles pils zālēm un istabām, teju visās telpās redzam greznus gaismekļus, bet agrāk lustras gozējās tik dažviet un, ja arī lustra bija  piekarinātas pie griestiem, tas nenozīmē, ka tajā allaž dega sveces. Bieži vien gaismas objekts kalpoja tikai kā grezns interjera elements.

Iepazīstam arī konkrētas lustras, tā teikt, dzīves  gājumu – greznais priekšmets, kas tagad redzams hercoga ēdamistabā, agrāk atradās nelielā Kurzemes baznīcā Spārē.

Interesenti var aizbraukt uz Talsu novada Ģibuļu pagastu un aplūkot Spārē ceļmalā esošo baznīcu, kur iekšpusē tagad redzama viena kopija no minētas lustru trijotnes. Gan baznīcā, gan Rundāles pilī drošības apsvērumu dēļ visos gaismekļos ir saliktas elektriskās spuldzes, bet agrāk sveču gaismā skaisti atspīdēja reljefie ozollapu un vīnogu ķekaru piekari, stikla bumbas lustras apakšpusē un zvīļoja izliektie žuburi.

Tomēr skaistais apgaismojums tolaik ietvēra arī tādus blakus efektus, kā  dūmus, sodrējus, ne pārāk svaigu gaisu un kur nu vēl darbs kalpotājiem, pēcāk tīrot nost sveču taukus no greznajām lampām. Kristīne Budže arī teic, ka līdz mūsdienām reti kura lustra ir saglabājusi savu pirmreizējo izskatu, jo tās tīrot, gadījās, ka kāda no detaļām saplīsa, vai kāds piekariņš tika ielikts citā vietā, līdz ar to laika gaitā gaismas ķermenis mainīja savu  veidolu.