Sens sieviešu rotājums mūs aizvedīs līdz lībiešu mantojuma glabātājiem mūsdienās: iepazīsim Vidzemes lībisko dialektu dzejā un šo dzejas rindu autores Anitas Emses tēva Viļa radītos darbus. Skatīsim tiltu vēsturi, kas reiz savienoja un vēl ved pār par Salacas upi. To visu dzirdēsim, viesojoties Salacgrīvas muzeja krātuvē.

Reiz bijusi Metsepoles - Vidzemes lībiešu apdzīvotā novada sastāvdaļa,  laika gaitā saukta par Seletsi, Salismundi, Lielsalaci, Salacgrīvas pilsēta 2022. gadā tika iekļauta Vidzemes lībiešu kultūrtelpā. Tāpēc šajā raidījumā viesojoties  Salacgrīvas muzeja  krātuvē, runāsim gan par  šīs puses atstāto lībiešu mantojumu.

Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gs., kad pie Salacas grīvas atradusies lībiešu apmetne Saletsa. Kā  uzskatāms piemērs, ka lībieši te mituši arī viduslaikos, Salacgrīvas muzejā atrodas  bruņurupuču sakta - ovāla, izliekta kā bruņurupuča mugura ar  stilizētu augu ornamentu, tā reiz ir greznojusi kādas līvu sievietes apģērbu. Par šo saktu un citām Vidzemes lībiešu atskaņām šajā vietā stāsta Salacgrīvas muzeja vadītāja Ieva Zilvere.

Dodamies uz krājumu, kur turpinām iepazīt jau pašā raidījuma sākumā  atskaņotā fragmenta  autori - Svētciema Lielnoru lībiešu dzimtas pēcteces Anitas Emses daiļradi, kura pati par sevi raksta šādi: "Mani izaudzināja klusais nostūris Vitrupes jūrmalā, kur mazā urga Unģenīte tikko samanāma plūst uz jūru. Ar interesi klausījos ciema vīru sarunās par zvejošanu, zemes darbiem, politiku un piedzīvojumiem krievu-japāņu kara laikā, kur Mandžūrijā bija karojis mana vectēva brālis Kārļonkulis. Atceros, cik kuplā Svētciema izloksnē runāja mūsu kaimiņiene Tomsonmāte”.

Stāstu par svētciemiešu lībiskā dialekta glabātāju. turpina Salacgrīvas muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa

Viņa stāsta arī par Anitas tēvu Vili Emsi, Salacgrīvas zvejnieku, bet pēc aicinājuma mākslinieku.

Bet nu no cilvēku stāstiem pievēršamies Salacgrīvas būvēm. Muzeja speciālistes ir sagatavojušas fotogrāfijas par tiltiem, kādi reiz šķērsoja Salacu un kurus tiem vēl var redzēt šodien. 1909. gada 13. jūnijā ar svinīgu gājienu un dažāda ranga amatpersonu piedalīšanos tika atklāts viens no pirmajiem dzelzsbetona tiltiem toreizējā Krievijas impērijā.