Sekoju Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja vēsturniekam,  galvenajam krājuma glabātājam Aldim Barševskim pa bijušās Jelgavas Akadēmiskās  ģimnāzijas jeb "Academia Petrina" (Pētera akadēmija) piebūves  kāpnēm, kuras ved no vienām krājuma telpām uz citām. Sena ēka, kurai līdzās reiz dibināta pirmā augstskola Latvijas teritorijā un kur savulaik tika dibināts otrais vecākais muzejs Latvijā. Šoreiz viesojamies krātuvē, kur iepazīstam seno  Jelgavu pastkartēs un ugunsdzēsēja zīmējumos, arī uzzināsim, kā hercoga Jēkaba laikos te gatavoja ūdensvadus un stāstu par 17. gadsimta lūgšanu pulti.   

Aldis Barševskis vedina uz telpu, kur notiek restaurācija, bet, ejot garām vienai no krātuves istabām, tajā pamanu uz grīdas visai neizskatīgu  baļķa fragmentu ar caurumu  vidū – lūk, liecība no 17. gadsimta, no tālaika Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba  valdīšanas laika.

Par  hercoga Jēkaba laikiem stāsta arī nākamais priekšmets, kurš raidījuma skanēšanas laikā jau no krājuma būs atgriezies ekspozīcijā – inkrustēta rakstāmpults, kur vienā pusē redzams kokā griezts paša meistara portrets un otra pusē – Bībeles sižets. Pults ilgus gadus atradās Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā, Otrā pasaules kara laikā aizceļoja uz Poliju, bet  2012.  gadā atkal nonāca atpakaļ Jelgavā.

Turpinot aplūkot Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krātuves bagātības ir obligāti jāpiemin Aleksandra Strekāvina pilsētas vēstures dokumentējums. Strekāvins bijis gan skolotājs, gan  ilgus gadus darbojies Jelgavas brīvprātīgo ugunsdzēsēju rindās, bet mūža otrajā pusē rosīgais vīrs pierakstīja savas bērnības atmiņas par Jelgavu un arī tās iemūžināja zīmējumos.

Taču ne tikai bijušā Jelgavas ugunsdzēsēja atmiņu stāsti un zīmējumi ir fiksējuši šīs pilsētas senos vaibstus,  muzeja krājumā  vēl viens lepnums ir arī iespaidīga seno pastkaršu kolekcija ar Jelgavas ainām no 20. gs. sākuma.

Tālāk Aldis Barševskis aizved uz iespieddarbu krājumu un starp  pasaules un latviešu klasiķu darbiem, kas savulaik rotājuši gleznotāja Ģederta Eliasa, vai Latvijas armijas ģenerāļa Vernera Tepfera vai kādu citu ievērojamu jelgavnieku grāmatplauktus, piestājam pie darbmācības skolotājiem domāta mēnešraksta, kas iznāca starpkaru Latvijas laikā.