Pirms 85 gadiem darbu sāka Ķeguma HES. Atskatoties gan uz Ķeguma stacijas darbību, gan senākiem un arī jaunākiem Latvijas elektrifikācijas vēstures lieciniekiem, apciemojam AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeju, kur kopā ar muzeja vadītāju Inu Lastovecku iepazīstam senāko muzeja eksponātu - 19. gadsimta nogalē ražoto ampērmetru strāvas stipruma mērīšanai, skatām Rīgas ielu elektriskā apgaismojuma laternu projektu un lūkojam Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaitu, kas fiksēta Eduarda Krauca fotogrāfijās.

Kopā ar AS "Latvenergo" Enerģētikas muzeja vadītāju Inu Lastovecku stāvam pie turbīnas, kas atgādina kuģa dzenskrūvi – pamatīgs cilindrs ar četrām grozāmām lāpstiņām. Muzeja pagalmā ir daudz lielizmēra objektu – elektrosadales skapji, kompresori, transformatori, jaudas slēdži un citādas pamatīgu apmēru iekārtas, kas saistītas ar elektroenerģiju. Bet pati iespaidīgākā ir līdzās muzejam esošā Ķeguma HES – būve pāri Daugavai, kas savu darbību sāka pirms 85 gadiem.

Apgājušas goda apli ap turbīnu, kopā ar muzeja vadītāju dodamies iekšā muzejā, lai skatītu dažas no vērtībām, kas vēstī par enerģētikas vēsturi Latvijā. Ina Lastovecka pieved pie eksponāta – pamatīga modinātājpulksteņa izmēra apaļa metāla priekšmeta ar skalu no 0 līdz 500 . Eleganti vijīgi burti uz metāla virspuses vēstī, ka tas ir ampērmetrs, kas ražots Nirnbergā, bet šī iekārta ir saistīta ar elektriskā tramvaja ieviešanu Liepājā.

Skatot elektroenerģijas attīstību Latvijā, noteikti jāmin pagājušā gadsimta pirmās puses lielākais projekts mūsu valsts, tā teikt, „apgaismošanā”, proti, Ķeguma HES būve. Vieta spēkstacijai jau tika noskatīta  30.gadu sākumā un 1936. gadā Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Zviedrijas firmu „Sentab” par šīs būves celtniecību. Visu procesu no 1936. - 1940. gadam ar fotokameru fiksēja kinooperators un fotogrāfs Eduards Kraucs, kura fotonegatīvi uz stikla platēm 2009. gadā tika iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.