Senu pasu grāmatu un pagājušā gadsimta 30. gadu plakātus skatām un lasām Vecumnieku novada Skaistkalnes vēstures krātuvē „Novadnieki”, bet krāšņu dievnama interjeru un priesteru tērpus skatām Zemgales pērlē – Skaistkalnes baznīcā.

Svētceļojumu vieta - Skaistkalnes baznīca

 „Tas ir īsts sulīgs 17. gadsimta baroks,” tā par Skaistkalnes katoļu baznīcu ir teicis mākslas vēsturnieks, gleznotājs un bijušais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Skaistkalnes baznīca ir viena lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām. Šis dievnams ir nozīmīgākais katoļticības centrs Zemgalē un otra Latvijā populārākā svētceļojumu vieta pēc Aglonas.

Tēvs Jānis jeb Paulīniešu ordeņa mūks Jānis Vīlaks kopš 2001. gada te kalpo par priesteri un arī labprāt stāsta tūristiem par šo krāšņo celtni.

Bagātīgiem dekorējumiem rotātais  interjers, svētbildes, stuka un koka figūriņas…   Tu, cilvēks, spēj  tik grozīt galvu un apbrīnot  šo skaistumu. Uzmanību piesaista arī bagātīgie ziedu  pušķi, kas kā izrādās, ir raksturīgi šai baznīcai.

Īpašs baznīcā ir sānu altāris, kas darināts 1742. gadā un kur redzama glezna „Jaunavas Marijas pasludināšana” tajā attēlota epizode no Lūkas evaņģēlija, kad eņģelis Gabriels paziņo  Marijai, ka viņa piedzims Dieva dēls Jēzus. Šai gleznai tiek piedēvētas  brīnumdarītājas spējas.

Ievērības cienīgas ir arī altārtelpas sānos novietotās apustuļu – Sv. Pētera un Sv.Pāvila – skulptūras, kuras ir izgatavotas tajā pašā  laikā, kad celta baznīca – 17. gs beigās. Ne tik bieži Svēto  Pēteri var redzēt kopā ar gaili, bet  šeit tas ir  apskatāms.

Tālāk kopā ar Tēvu Jāni dodamies gar galveno altāri un sakristeju, uz priesteru palīgtelpu, tur viņš ver vaļā skapja durvis un izliek apskatei priestera tērpus.

Muzejs par godu novada vēstures pētniekam

Baznīcas vēsturi var arī aplūkot Skaistkalnes pagasta muzejā “Novadnieki”, kur arī apskatei ir izlikti priesteru un agrāk kalpojušo kapucīnu mūku tērpi, gan Bībeles, gan dievkalpojuma trauki. Pagasta vēstures muzejs ir tapis, godinot novada vēstures pētītāja Pētera Lukaševica piemiņu, kurš savulaik ir dokumentējis  dažādus notikumus pagastā un tos apkopojis palielā sējumā, un šo glītā rokrakstā tapušo darbu rāda muzeja vadītāja Laima Indriķe.

Uzmanīgi šķirstu sarkanie rakstiem apvilktu albumu, kura lapās salīmētas padomju laika atklātnītes ar rozēm, daudz un dažādu rožu ziedu. Šādu albumu viņš toreiz Sibīrijā darināja kā dāvanu savai meitai. Pēc iepazīšanās ar novadpētnieka Pētera  Lukaševica personību, Laima Indriķe rāda muzeja lepnumu – palielu un biezu pasu grāmatu, kas rakstīta 1927./28. gadā, te reģistrēti  apkaimes cilvēki, kas tolaik saņēma pases.

Bet par maniem favorītiem šajā krātuvē kļūst plānumplāni plakāti, kas saglabājušies  no pagājušā gadsimta 20.- 30. gadiem un vēstī par dažādiem sarīkojumiem un rosību  Skaistkalnē.