Vienas no pirmajām skaņuplatēm Latvijā un latviešu valodā, unikāli eksemplāri ar balss ierakstiem no 20. gs 30. gadiem, īpaši skaņu nesēji no papīra un alumīnija – to lūkojam Rakstniecības un mūzikas muzeja izstādē „SAN", savukārt audio krājumā klausāmies stāstu par Leonīda Vīgnera magnetofona lenšu kolekciju, kad slavenais diriģents tajās ierakstīja mūziku no radiopārraidēm un koncertiem.

Ieraksta sākuma dzirdam plati no 1931. gadā Helmāra Rudzīša dibinātās skaņuplašu rūpnīcas „Bellacord Electro” ražojumiem, un tā ir viena no vairākiem tūkstošiem skanošo vērtību Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājumā.

Ar izstādē „SAN” redzamajām un dzirdamajām skaņuplatēm mūs iepazīstina RMM audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs.

RMM krātuvē šobrīd tiek restaurētas un pārvērstas ciparu formātā magnetofona lentes, kurās savulaik mūziku  ierakstīja diriģents un komponists Leonīds Vīgners.

Stāsts ir par pagājušā gadsimta 50. gadu vidu, kad maestro iegādājies Gorkijas rūpnīcā ražotu   lenšu magnetofonu – smagnēju, dizainiski nepievilcīgu kasti, korpuss apdarināts ar alumīniju, un uz šī aparāta līdz pat pagājušā gadsimta 80. –90. gadiem pats Vīgners vai viņa ģimenes locekļi ierakstīja koncertus un mūzikas pārraides.

Ja Jura Lubēja pārziņā ir vairāk šo lenšu tehniskā apstrāde, tad ierakstīto saturu šifrē un analizē RMM mākslas un mūzikas speciālists Dzintars Gilba.

Leonīda Vīgnera mantinieki muzejam ir nodevuši aptuveni 600 šādus ierakstus, un šobrīd norit darbs pie to digitalizācijas.

Noslēdzot raidījumu par skanošām vērtībām, mūzikas vēsturnieks Dzintars Gilba raksturo Leonīda Vīgnera lenšu magnetofonu un atminas, kā pirms aptuveni 60., 70. gadiem operas prīma Milda Brehmane-Štengele novērtēja šo tolaik inovatīvo mūzikas ierakstu aparātu.