„Ar mieru”, „gandrīz labi, „īsti labi" - šādus vērtējumus par skolēnu zināšanām baznīcas stāstos, latviešu valodā, ortogrāfijā, galvas rēķinos un citos priekšmetos lika Piebalgas skolu skolotāji 19.gadsimta beigās. Mācību gadam sākoties, senas skolu lietas lūkojam Jaunpiebalgas novadpētniecības muzejā un Jāņaskolā, kur pirmais skolotājs bija komponista Emīla Dārziņa tēvs Andžs Dārziņš.

Jaunpiebalgā skolas sauktas to pirmo skolotāju vārdos

Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja Vēsma Johansone stāsta, ka skolotājs Emīls Buduls bija viens no izcilu pedagogu plejādes, kas savulaik strādājuši Piebalgas draudzes skolās. Te bērnus mācījuši arī Miķelis Krogzemis jeb dzejnieks Auseklis, gleznotājs Kārlis Miesnieks, komponista Emīla Dārziņa tēvs Andžs Dārziņš. Savulaik Piebalgas pusē darbojās piecas mācību iestādes – Jaunpiebalgas draudzes skola, Mārtiņskola, Jēkabskola, Pēterskola un Jāņaskola. Nosaukumi skolām doti pēc pirmo skolotāju vārdiem.

Kopā ar Vēsmu Johansoni skatām, kādas tā laika liecības un stāsti ir saglabājušies par dažām no šīm skolām un to darbiniekiem un audzēkņiem. Pēterskola tika atvērta 1870. gadā un tās pirmais skolotājs te bija Pēteris Ceriņš, kā bilst Vēsma Johansone, ne tik nasks uz skološanu, bet dziedāšanas garu gan te izkopis un iedvesmojoties no viņa personības brāļi Kaudzītes savā darbā „Mērnieku laiki” radījuši Pietuka Krustiņa tēlu.

Līdzās stāstiem par tā laika pedagogiem Vēsma Johansone, kura arī ir Jaunpiebalgas vidusskolas skolotāja un bibliotekāre, skolēnus iepazīstina ar seniem rakstu rīkiem, arī ar kādu tumšu rakstāmo, kur vienā galā ir zīmulis un otrā rakstāmspalva.

Senos rakstāmrīkus var apbrīnot Jaunpiebalgas skolas bibliotēkā, bet turpat pāri skolas pagalmam atrodas arī Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja ēka, divstāvu guļbaļķu celtne.

Jāņaskola - vienīgā, kuras ēka saglabājusies

Jāņaskola Jaunpiebalgā ir vienīgā, kas līdz šodienai ir saglabājusi seno namu un apskatāmus materiālus no 19. gadsimta beigām. Pāris kilometru no Jaunpiebalgas uz Vecpiebalgas pusi, uzkalnā liepu alejas galā redzams mūra nams, kur jau vairākus gadu desmitus ir ierīkots gan komponista Emīla Dārziņa, gan skolas bijušā audzēkņa dzejnieka Jāņa Sudrabkalna muzejs un arī ir ekspozīcija par skolu, stāsta Jāņaskolas muzeja vadītāja Ārija Ozola.

“Ja aplūkosiet vērīgāk mūsu skolu, redzēsiet, ka tā atrodas uzkalniņā, un agrāk, kad te vēl koki nebija sastādīti, bija redzama no visām četrām debess pusēm. Kā tāda gaismas nesēja paceļas pāri apkārtnei,” ar lepnumu teic Ārija Ozola.

Arī šeit var palasīt jau pieminētā skolotāja Emīla Budula laika novērojumus, kurus viņš kopā ar skolas bērniem ir ikdienas cītīgi rakstījis laika posmā no 1929. līdz 1975. gadam.