Šobrīd ārpus Latgales kultūrtelpas izskan prozas rakstītājas un tekstilmākslinieces Anneles Slišānes vārds, vairākas ziemas pēc kārtas acis priecē viņas māsas Lienītes Slišānes adītās cepures uz Nacionālā teātra atlantu skulptūru galvām, brālis Andris ir nemateriālā kultūras mantojuma centra Upīte direktors, viņa bērni turpina skandēt latgaliešu tautas dziesmas, bet dzimtas pīlāram – dzejniekam, novadpētniekam un folkloristam Antonam Slišānam – saime ir izveidojusi muzeju viņa dzimtajā pusē Balvu novada Upītes ciemā. Tur dodamies raudzīt Antona mammas austās celu jostas, uzzināt, kāds izskatās ganiņa „mobilais telefons” un kā skan pirms vairākām desmitgadēm vāktā latgaliešu folklora.