Staiceles lībiešu muzeja "Pivālind" krātuvē glabājas bagātīgs fotogrāfiju klāsts par laikiem, kad te darbojās papīrfabrika, pie Zaļas liepas pilsētas centrā pulcējās pirmā futbola komanda, lai dotos izbraukuma spēlēs, un ugunsdzēsēju biedrība rīkoja tirdziņus, lai vēlāk par savāktajiem līdzekļiem iegādātos aprīkojumu. Muzeja krājumā lūkojam šīs fotogrāfijas un arī papīrfabrikas ražojumus.

Var teikt, ka papīrfabrika ir iesākums Staicelei kā apdzīvotai vietai, kad 19. gs. beigās toreiz esošās Rozēnu muižas teritorijā pie Salacas upes  atradās māja ar nosaukumu „Staicele”. Tur, izmantojot ūdens tuvumu un apkārtējo mežu kokus, uzsāka papīrfabrikas celtniecību. Pakāpeniski fabrikai apkārt sāka slieties strādnieku mājas, un tā arī te izauga apdzīvota vieta, kur fabrikas strādniekpuikas savulaik futbola komandu nodibināja, kur papīra ražošanā nodarbināto koka namus no ugunsgrēka sargāja brīvprātīgie ugunsdzēsēji. 

Daļu no šī vēsturiskā mantojuma staicelieši turpina iedzīvināt vēl šodien, bet   daļa ir palikusi tik fotogrāfijas un priekšmetos. Un tas ir stāsts par papīrfabriku. Staiceles Lībiešu muzeja “Pivālind” direktore Indra Jaunzeme rāda padzeltējušu fotogrāfiju no pagājušā gadsimta sākuma, kur slejas „Baltijas papīru un papes fabrikas” ēkas.

Fabrika bija aizsākums arī sabiedriskajai dzīvei. Muzeja vadītāja Indra Jaunzeme  liek galdā nākamos fotoattēlus no 20. gs. 20. – 30. gadiem, kur pilsētas centrā pie Lielās liepas un avīžu kioska kravas automašīnas kulbā pozē jauni puiši – Staiceles futbola komanda dodas uz sacensībām.

Arī  tagad pilsētai ir sava futbola komanda „Staiceles bebri”, kuri tāpat kā pirms aptuveni 90 gadiem kopā ar iedzīvotājiem Līgo dienā sadalās divās  daļās - zilie pret sarkanajiem, jeb pilsētas ziemeļnieki un dienvidnieki, tad attiecīgās krāsās tērpušies dodas gājienā un pēcāk futbola laukumā notiek draudzības spēle. Tā staicelieši turpina sendienās aizsākto futbola tradīciju pilsētā.

No  pirmās Latvijas brīvvalsts laika Staicelē ir arī saglabājusies tradīcija ap Mārtiņiem rīkot labdarības tirgu. Aizmetņi tam meklējami brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības darbībā, kad 20. gs. 30. gados šīs biedrības dāmu komitejas pārstāves vāca līdzekļus ugunsdzēsēju tehniskā aprīkojuma iegādei.

Indra Jaunzeme rāda dokumentu mapi, kur iegrāmatots, kādus ziedojumus 1937. gadā ir saņēmušas Staiceles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības dāmas, lai ugunsdzēsēji varētu iegādāties jaunu jaudīgāku šļūteni.   Pierakstītajā materiālā jaušama gan šīs puses izloksne, gan redzams pārskats par tā gada brango ķirbju ražu.