„Gribam, lai pils ir dzīva, lai pili var sajust un pataustīt,” tā par Stāmerienas pili teic tās ekskursiju organizatore Inga Lapse. Šajā ēkā pētām kādreizējo īpašnieku Volfu dzimtas vēsturi, un līdzās greznā nama izziņai iepazīstam mirkļus no gleznotāja Leo Svempa dzīves. Aplūkojam arī Stāmerienas pagasta lepnumu – sagšu ar 24 veidu ugunskrustiem un skatām slavenā romāna „Gepards” autoru ziemas tērpā.

Šī būve, kas šķiet, izkāpusi no kādas pasakas, tika celta 19. gadsimta 30. gados. Tās īpašnieki ir Volfu dzimtas pārstāvji – bagāta un kupla muižnieku dzimta, kurai tolaik pieder gana daudz īpašumu Vidzemē. 1905. gada kungu namu dedzināšanas vilnis skar arī Stāmerienas pili, taču drīz pēc tam to atjauno. Kā te izskatījies pirms dedzināšanas, nav zināms, taču, kā teic Inga Lapse, tad tornīši un visas fasādes cakas kļuva vēl romantiskākas un tagad pils ir izcils eklektisma paraugs, ēka, kurā apvienoti jūgenstila,  neorenesanses, neoklasicisma un gotikas stili.

Interesanti, ka Volfi arī pēc agrārās reformas 20. gados palika dzīvot  pilī. Otrā pasaules kara gados Stāmerienas pils izmantota vācu karaspēka vajadzībām, bet 1945. gadā te izveido Lauksamniecības tehnikumu, kura pastāvēšanas laikā tad arī sienas un griestus klāja krāsu kārtas. Neskartas no Volfu laikiem ir palikušas smagnējas un iespaidīgās koka kāpnes ar kamīnu starpstāvā.

Pils tagad gaida pilnīgu iekštelpu restaurāciju, bet kamēr tā vēl nav sākta, impozantais nams kā veca grāfiene jaunā kleitā, pūderētu degunu, bet  neslēpjot savas krunkas, gaida ciemiņus, lai pastāstītu tiem stāstus par  sevi.